Par sievietes hormonālo procesu harmoniju jārūpējas

Jau kopš pubertātes sākuma līdz pat periodam pēc menopauzes sievietes reproduktīvā sistēma piedzīvo vairākus posmus, kuru laikā notiek pārmaiņas sievietes hormonālajā sistēmā.

Nemainīgs menstruālais cikls ir viena no pazīmēm, kas sievietei var signalizēt par harmonisku hormonālo procesu norisi. Tomēr sievietes hormonālā veselība ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Par to, kā atpazīt, vai tevi nav skāris hormonu disbalanss, stāsta "BENU Aptieka" farmaceite Jūlija Kovaļova.

Kas ir hormonu disbalanss?

Kā stāsta farmaceite, neraugoties uz pilnvērtīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu, neviena sieviete nav pasargāta no hormonālā disbalansa. Hormonu disbalanss var rasties pēkšņi, un tas var liecināt gan par menopauzes sākšanos, gan par traucējumiem sievietes reproduktīvajā sistēmā. Hormonālais disbalanss ir atkarīgs no sievietes dzīvesveida, kā arī no vecuma. Pēdējā laikā ir sastopams tāds jēdziens kā priekšlaicīgā menopauze, ko novēro arī sievietēm līdz 30 gadu vecumam.

Bieži vien hormonālā disbalansa gadījumā pirmie simptomi ir straujas garastāvokļa izmaiņas, karstuma viļņi, nervozitāte un pat agresivitāte, var būt arī neregulārs menstruāciju cikls un sāpīgās mēnešreizes. Protams, vislabāk vērsties pie ginekologa, tad ārsts pēc izmeklējuma un analīzēm varēs izvērtēt, cik situācija ir bīstama, vai var iztikt ar dabīgiem hormonus saturošiem līdzekļiem vai arī nepieciešams izmantot recepšu medikamentus.

Hormonālā disbalansa gadījumā farmaceits var ieteikt lietot vitamīnus sievietēm, kas satur gurķeņu eļļu un naktssveces eļļu (omega-6 taukskābju avots), - tās savukārt ļoti labi palīdz uzturēt sievietes hormonālo stāvokli līdzsvarā. Sievietēm ar klimaktēriskām pazīmēm var ieteikt produktus, kas satur sojas izoflavonus un sarkano āboliņu. Abi ir fitoestrogēnu avoti, kas var palīdzēt stabilizēt hormonālo līmeni sievietes organismā klimaktēriskajā periodā.

Septiņi hormonālās veselības cikli

Pirmo būtisko posmu sieviete piedzīvo 9 līdz 21 gada vecumā, kas dēvējams arī par pubertāti. Kopš pirmajām menstruācijām šajā posmā cikls nereti ir neregulārs. Sievietes organismam ir nepieciešams pielāgošanās laiks, lai radītu pietiekamu hormonu koncentrāciju, kas nodrošina regulāru ovulāciju un menstruācijas, kā arī attīsta sekundārās dzimumpazīmes. Hormonu svārstības šajā laikā ir ierastas un pieļaujamas. Tāpēc šajā periodā pirms ķerties pie medikamentu, piemēram, kontracepcijas tablešu lietošanas, būtu rūpīgi jāizanalizē, vai hormonu svārstības nav sekas nepietiekamam uzturam vai dzīvesveidam.

Farmaceite Jūlija Kovaļova skaidro, ka otrais periods būtu iedalāms vecumā no 21 līdz 35 gadiem. Šajā posmā bieži vien sievietes hormonālo veselību ietekmē dzīves stils – nereti tas var būt paaugstināts stress, slodze, lielāks alkohola un kofeīna patēriņš, tāpēc visi šie faktori var tieši ietekmēt arī sievietes hormonālo veselību. Šajā dzīves posmā noteikti ir jāpievērš pastiprināta uzmanība menstruālā cikla norisei. Menstruāciju krampji, pirmsmenstruālā sindroma izpausmes, akne, migrēnas, pubertātes posmam raksturīgi simptomi – itin visu šo simptomu izpausmes var signalizēt par hormonālās veselības traucējumiem. Galvenie šī cikla īstermiņa mērķi ir nevēlamo simptomu mazināšana, bet ilgtermiņā – sievietes auglības saglabāšana, pat tām sievietēm, kuras bērnus neplāno.

Trešais būtiskākais hormonālo pārmaiņu posms sievietes dzīvē neatkarīgi no vecuma grupas ir grūtniecība. Sievietes hormonālās svārstības šajā posmā nereti ir tieši saistītas ar hormonu sabalansētību iepriekš aprakstītajā posmā. Ideālā variantā sievietes pašsajūtai būtu jābūt labai, taču slikta pašsajūta un, piemēram, gestācijas diabēts var liecināt par hormonu traucējumiem, kas organismu skāruši jau pirms grūtniecības. Savukārt ceturtais posms skar sievietes pēc dzemdībām, kad būtiski krītas estrogēna un progesterona līmenis sievietes organismā.

Vecumā no 35 līdz 45 gadiem sieviete piedzīvo pirms menopauzes fāzi. Taču farmaceite skaidro, ka sievietēm, kurām ir laba veselība, šajā fāzē nebūtu jāizjūt nekāda veida īpaši simptomi. Šajā laikā jāturpinās ovulācijai un regulārām menstruācijām, jābūt labam muskuļu tonusam, aizvien veselīgai ādai, enerģijai un dzimumdziņai. Citiem vārdiem sakot, šajā posmā sievietes organisms aizvien ražo pietiekami daudz hormonu, lai sieviete justos jauna un vitāla. Tomēr šajā dzīves posmā sievietēm ir ļoti būtiski pievērst uzmanību savai ikdienas ēdienkartei un dzīves stilam. Tā kā hormoni šajā laikā mainās, organisms noteikti signalizēs par problēmām, kurām jāpievērš uzmanība. Auglības problēmas, maksts sausums, ādas un matu sausums, ka arī pastiprināta ādas grumbu veidošanās ir problēmas, par kurām noteikti jākonsultējas pie speciālistiem.

No 45 līdz 55 sieviete piedzīvo menopauzes periodu. Šim jābūt relatīvi vieglam un plūstošam procesam, kura laikā folikulus stimulējošā hormona FSH līmenis kāpj līdz līmenim, kas pārtrauc sievietes ovulācijas spēju. Tomēr, nereti sievietes hormonāli nobriest priekšlaicīgi, jau pirmajā fāzē, kas rada hormonu līmeņu problēmas jau īsi pēc 30 gadu vecuma. Ja hormoni pirms šī laika bijuši sabalansēti, traucējumiem nebūtu jābūt arī šajā posmā, taču tādi simptomi kā karstuma viļņi, svīšana naktī, libido zudums un citas pazīmes liecina par estrogēna, progesterona un testosterona balansa zudumu.

Pēdējais hormonu pārmaiņu periods sievieti skar pēc menopauzes. Šajā fāzē FSH ir sasniedzis pastāvīgi augstu līmeni un stabilā koncentrācijā organismā ir arī estrogēns, progesterons un testosterons (zemāk nekā reproduktīvajā periodā). Ja līdz šim brīdim sieviete ievēro veselīgu dzīvesveidu, organismā būs uzkrājies gana daudz uzturvielu, lai šī fāze noritētu bez papildu simptomiem. Tā kā hormoni šajā posmā ir stabili, būtiski ir pievērst uzmanību pilnvērtīgam ikdienas uzturam. Turklāt šajā posmā var būt lietderīgi pievērst uzmanību arī uzturvielu uzsūktspējai, kas kļūst vājāka, pieaugot vecumam.

Būtiski ir veiksmīgi aizvadīt katru no šīm fāzēm, jo simptomi, kuriem netiek pievērsta uzmanība agrākā stadijā, aizvien liek par sevi manīt arī turpmāk. Turklāt bez ievērības atstātas hormonālās problēmas attīstoties var būt jārisina pat ar ķirurģisku iejaukšanos.