Par kontracepciju – no senatnes līdz mūsdienām : Spirāle kontracepcijai
Idejas pirmsākumi
Arābu tirgotāji jau senatnē kamieļmātēm dzemdē vai makstī esot ievietojuši mazus akmentiņus, lai tālajos ceļojumos pa tuksnesi pasargātu tās no grūtniecības iestāšanās.
Intrauterīnās spirāles priekšteči, ko sāka ražot 1902. gadā, atgādināja agrāk lietotos kupolveida pesārijus, taču dzemdes kakliņam priekšā tos noturēja kātiņš, kas iestiepās dzemdē.
Idejas pirmsākumi
Arābu tirgotāji jau senatnē kamieļmātēm dzemdē vai makstī esot ievietojuši mazus akmentiņus, lai tālajos ceļojumos pa tuksnesi pasargātu tās no grūtniecības iestāšanās.
Intrauterīnās spirāles priekšteči, ko sāka ražot 1902. gadā, atgādināja agrāk lietotos kupolveida pesārijus, taču dzemdes kakliņam priekšā tos noturēja kātiņš, kas iestiepās dzemdē.
Hipokrats jau gandrīz pirms 2500 gadiem lietoja caurulīti, lai ievadītu pesāriju vai citus objektus sievietes dzemdē. Slavenais mīlētājs Kazanova savām partnerēm makstī ielika zelta lodīti, kas dāmas pasargāja no nevēlamas grūtniecības. Deviņpadsmitā gadsimta beigās tika lietoti dažādi līdzekļi, kurus ievadīja dzemdes kaklā un dzemdes dobuma apakšējā daļā, lai tie aizklātu ieeju dzemdes dobumā. Tie bija apaļi vai V veida elastīgi loki, kurus izgatavoja no ziloņkaula, stikla, melnkoka. Šim mērķim izmantoja arī ar dimantiem inkrustētas platīna uzmavas dzemdes kaklam.
Līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem sievietes kā kontracepcijas līdzekli mēdza izmantot savu zelta laulības gredzenu. Zeltam piemīt gan pretiekaisuma iedarbība, gan toksisks efekts uz spermatozoīdiem, tāpēc dzemdes spirālēs to izmanto līdztekus varam un sudrabam.
1929. gads Pirmā spirāle
Pirmā intrauterīnā spirāle (IUS) tika radīta Vācijā laikposmā no 1920. līdz 1930. gadam. Ginekologs Ernsts Grēfenbergs (Ernst Gräfenberg) eksperimentēja ar dažādām formām un materiāliem, arī ar zīdtārpiņu zarnām, līdz 1929. gadā publicēja zīda gredzena kā kontracepcijas līdzekļa pētījumu rezultātus. No 1100 sievietēm, kuras to lietoja, grūtniecība gada laikā bija iestājusies trijiem procentiem. Drīz pēc tam Grēfenbergs izveidoja savītu sudraba gredzenu, ko pazīst kā Grēfenberga gredzenu jeb spirāli, un 1930. gadā ziņoja, ka no 600 sievietēm, kuras to izmantoja, tikai 1,6 procentiem gada laikā iestājusies grūtniecība.
Grēfenbergs nezināja, ka viņa spirāles iedarbīgumā liela loma bija 26 procentiem vara, ko saturēja sudrabs. Vara loma kontracepcijā tika atklāta tikai četrdesmit gadus vēlāk.
1958. gads Pirmā plastmasas intrauterīnā spirāle
Tā bija liela un nereti izraisīja nepatīkamas sajūtas gan sievietēm, gan – cietā plastmasas pagarinājuma dēļ – arī viņu partneriem. Populārāka kļuva 1962. gadā izveidotā Lippes līkloču cilpa, kas bija maigāka, ar pavediena asti.
Septiņdesmitajos gados Ķīnā zemās pašizmaksas dēļ daudzas sievietes dzemdē ievietoja vienkāršu nerūsējoša tērauda gredzenu, taču 1993. gadā šis kontracepcijas līdzeklis zemās efektivitātes dēļ (apmēram 10 procentiem to lietotāju gada laikā iestājās grūtniecība) tika aizliegts.
1968. gads Kontracepcijas spirāle iegūst T formu
Amerikāņu ārsts Hovards Tatums (Howard Tatum) izgudroja T veida intrauterīno spirāli. Drīz pēc tam Čīles dakteris Haime Zipers (Jaime Zipper) izteica domu, ka dzemdes spirālēm vajadzētu saturēt varu, jo tas pastiprina kontraceptīvo iedarbību. Šī īpašība ļāva samazināt dzemdē ievietojamo ierīču izmēru, nemainot to efektivitāti, bet padarot nemanāmākas blakusparādības – sāpes un asiņošanu.
T veida spirāles bija arī labāk pielāgotas dzemdes formai, tāpēc organisms tās retāk izstūma.
Pēc 1970. gada Vairāk vara, mazāk kļūmju
Septiņdesmitajos gados nāca klajā otrās paaudzes T veida dzemdē ievietojama spirāle. Varš tajā bija izvietots uz lielāka virsmas laukuma, tāpēc spirāles efektivitāte sāka pārsniegt 99 procentus.
Mūsdienās visām nehormonālajām dzemdes spirālēm ir T forma. Tās veidotas no plastmasas rāmja, kas var būt notīts ar vara stiepli. Lai novērstu stieples salūšanu, tai ir sudraba serde. Ierīces vertikālās daļas apakšpusei piestiprināts pavediens, kas atvieglo tās izņemšanu. Atkarībā no spirāles tipa to var lietot divus līdz desmit gadus.
Ginekoloģes Guntas Frīdenbergas komentārs:
1971. gadā ASV parādījās jaunas formas dzemdes spirāle, kurai tika dots daudzsološs nosaukums – Dalkona vairogs. Taču pēc trim gadiem tās lietošana tika apturēta, jo kļuva zināms par smagām komplikācijām, bija reģistrēti arī septiņi nāves gadījumi. Vēlāk gan izrādījās, ka vainīgs spirāles diedziņš, kas bija veidots kā vairāku smalku pavedienu vijums un atsevišķos gadījumos darbojies kā ērts ceļš, pa kuru mikrobi no maksts nonāca dzemdes dobumā, izraisot nopietnu iekaisumu.
Šo mācību ņēma vērā, un visām mūsdienu dzemdes spirālēm ir viendabīgas struktūras pavedieni. Tie stiepjas vienu līdz trīs centimetrus ārpus dzemdes kakla un pārbaudes laikā ļauj konstatēt spirāles atrašanos dzemdē. Ar pavedienu palīdzību arī pašas lietotājas var pārliecināties, ka spirāle atrodas savā vietā. Ikdienā pavedieni nav jūtami, tie netraucē arī partnerim dzimumakta laikā.
Iedarbību joprojām pēta
Spirāle, kas izgatavota tikai no plastmasas, padara dzemdes gļotādu nepiemērotu apaugļotas olšūnas piesaistei, bet varu saturošās papildu kontraceptīvā iedarbība varētu būt skaidrojama ar to, ka vara joni ierobežo spermatozoīdu un olšūnas pārvietošanos. Tomēr vēl pašlaik spirāles kontraceptīvā iedarbība nav līdz galam izskaidrota.
Ginekoloģes Guntas Frīdenbergas komentārs:
Kā jau svešķermenis, spirāle izraisa leikocītu pavairošanos dzemdes gļotādā un dobumā, paaugstinās arī bioloģiski aktīvu vielu prostaglandīnu daudzums. Kopā ar vara toksisko iedarbību šāda vide vairs nav labvēlīga spermatozoīdiem. Spirāles darbības pamatmērķis ir nepieļaut olšūnas apaugļošanos. Ja tomēr gadījies misēklis, citi spirāles izraisītie procesi nodrošina apaugļotās olšūnas izskalošanu no dzemdes dobuma, neļaujot tai ieligzdoties dzemdes gļotādā.
Dzemdes spirāli var lietot arī kā avārijas kontracepcijas līdzekli, ja to ievada ne vēlāk kā piecas dienas pēc dzimumakta.
1976. gads Pirmā hormonālā spirāle
1976. gadā tika izveidota pirmā hormonālā intrauterīnā spirāle Progestasert, kuru ražoja līdz pat 2001. gadam. Tā izdalīja progesteronu, kas mazina vai pilnībā novērš menstruālo asiņošanu. Taču šo spirāli nācās mainīt reizi gadā un grūtniecība iestājās diviem procentiem tās lietotāju.
1997. gadā Bayer Shering Pharma (toreiz Schering) laida tirgū hormonālo dzemdes spirāli. Tai ir cilindrisks plastmasas rezervuārs, kas piepildīts ar hormonu levonorgestrelu. Rezervuārs ir pievienots T formas rāmim, kas nodrošina sistēmas atrašanos noteiktā vietā dzemdē. Šī spirāle lēnām un pastāvīgi izdala nelielu daudzumu hormona, gādājot par augstu kontraceptīvo drošību jau no pirmās lietošanas dienas. Tā var palikt dzemdē aptuveni piecus gadus. Hormons, ko dzemdes dobumā izdala šī spirāle, galvenokārt iedarbojas uz dzemdes iekšējo slāni un dzemdes sieniņu – tātad lokāli. Salīdzinot ar citiem hormonālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem, tā ir lieliska priekšrocība, jo netiek bloķēta olnīcu darbība. Vairāk nekā divdesmit gadus ilgušos hormonālās spirāles pētījumos secināts, ka:
Ginekoloģes Guntas Frīdenbergas komentārs:
Lēmumu par spirāles ievadīšanu sieviete pieņem pēc sarunas ar ginekologu. Procedūra visbiežāk nav sāpīga, bet vajadzības gadījumā to var atvieglot, lietojot medikamentus. Tuvojoties spirāles darbības laika beigām, to iespējams nomainīt pret jaunu vienas procedūras laikā.
Nereti sievietes ir nobažījušās, ka spirāle varētu ieaugt, taču ar mūsdienu spirālēm tas praktiski nav iespējams.
Jebkura mehāniskā spirāle var paildzināt un pastiprināt menstruālo asiņošanu, turpretī hormonālo sistēmu lietošanas laikā asiņu daudzums mēnešreizēs mēdz samazināties pat par 70–80 procentiem, jo dzemdes gļotāda hormona iedarbības rezultātā kļūst plānāka. Šo efektu izmanto pārāk
spēcīgu menstruāciju ārstēšanai.
Hormonālās spirāles efektivitāte ir pielīdzināma sterilizācijai (tā ir visaugstākā no visām pieejamajām metodēm), tomēr vienmēr paliek 0,02 procentu iespējamība metodes kļūdai. Ja grūtniecība tomēr iestājusies, spirāli visbiežāk iespējams izņemt; ja ne – paliekot dzemdē, bērniņam tā nekādu ļaunumu parasti nenodara.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
