papildināta - Viņķele: Divos ministrijas IKT iepirkumos vērojama nopietna politiska iejaukšanās un krāpniecības pazīmes
(Papildināta no 2.rindkopas.)
Rīga, 15.maijs, LETA. Divos nesenos Veselības ministrijas (VM) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektos vērojama "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes, šodien žurnālistiem paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa norādīja, ka vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas saņēmusi informāciju no daudziem avotiem, ka VM esot viena īpatnība - IKT projekti esot ļoti politiski ietekmēti, un to vadība notiek caur politisku ministra biroju, nevis, uzticoties ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem.
Ministre piesauca divus nesenus projektus, no kuriem viens vēl nav noslēdzies. Viens no tiem ir iepirkums par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, kam valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem novirzīja finansējumu līdz 1,9 miljonu eiro apmērā, savukārt otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.
Viņķele stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.
Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos progammatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.
Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.
Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.
Viņķele norādīja, ka abi IKT projektu iepirkumi veikti Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), un ministre rīku, kas ticis radīts kā labs un parocīgs, tagad sauc par nepārvaldāmu un izmantojamu tā, lai ierobežotu konkurenci.
Pēc Viņķeles paustā, pārbaudēs konstatētais tiks pārrunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Konkurences padomes pārstāvjiem, jo ministrei ir aizdomas, ka šāda veida pārkāpumi varētu būt īstenoti arī citās nozarēs.
Turklāt nepieciešamības gadījumā VM vērsīsies arī tiesībsargājošajās iestādēs, piebilda Viņķele.
