papildināta - Čakša Viņķeles piedāvātajās izmaiņās veselības aprūpes finansēšanā saskata satversmības risku
(Pievienots veselības ministres komentārs 7. un 8.rindkopā.)
Rīga, 13.marts, LETA. Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvājumā procentpunktu sociālo iemaksu valsts veselības apdrošināšanai attiecināt arī uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem ir saskatāms satversmības risks, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai. Čakša norādīja, ka te rodas jautājums, cik mierīgi pārējie parastajā nodokļu režīmā strādājošie uztvers veselības apdrošināšanas ieviešanas pārlikšanu uz 2020.gadu.
Pēc Čakšas paustā, ieviešot attiecīgās izmaiņas, bonuss būs nodokļu nemaksātājiem, un šāds solis savā ziņā ir nodokļu maksātāju mānīšana. "Jā, brīvprātīgo iemaksu veicēji var paprasīt naudu atpakaļ, bet es kā normālā nodokļu režīmā strādājošais nevaru paprasīt atpakaļ savu iemaksu," sacīja politiķe.
Tāpat viņa uzsvēra, ka vienmēr pēc būtības bijusi par vienotu grozu, bet vēsture, strādājot pie divu grozu sistēmas ieviešanas, rāda, ka panākt vienošanos tam, ka nodokļu likme dažādajiem nodokļu maksāšanas režīmiem tiek pacelta visur vienādi, nav īsti iespējams.
Čakša atzina, ka visiem vienādas likmes piemērošana, protams, daudz ko atrisina, tomēr tā ir nodokļu likmes celšana, kurai būs vajadzīga piekrišana arī no sociālajiem partneriem.
Vienlaikus deputāte uzskata, ka arī cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti patlaban vajadzētu būt no valsts apdrošināto personu grupā. "No šodienas viedokļa to redzu kā problēmu, jo, manuprāt, nevajadzētu trešajā invaliditātes grupā likt cilvēkus, kuri tiešām nav spējīgi strādāt, tikai tāpēc, ka ir uzstādījums dot trešo grupu. Ja trešajā grupā tiešām būtu cilvēki, kuri var strādāt, nebūtu situācija, kurā viņi nevarētu veikt brīvprātīgās iemaksas. Ja tagad nevar, tad viņiem jāpiešķir pilnais grozs, un nav par to, ko diskutēt," sacīja Čakša norādot, ka šajā ziņā nepieciešamas arī izmaiņas invaliditātes grupu noteikšanas kārtībā.
Kā šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre, patlaban radusies situācija, kurā viņa kļuvusi par iepriekšējo politisko lēmumu ķīlnieci. "Ir slikti gan šādi, gan tādi, un tad jautājums, kā mēs to izlabojam ar iespējami mazāku kaitējumu un satricinājumu iedzīvotājiem. Manuprāt, šī vienādas pieejas ieviešana ir mazāks satricinājums. Ne uzreiz un ideāli panākts, bet tomēr," sacīja Viņķele.
Uz jautājumu, vai viņai nav bažas par satversmības riskiem, Viņķele norādīja, ka šie riski ir vērtēti, turklāt tādi pastāv arī ar spēka esošo kārtību, proti, ministre neredz nevienu iemeslu, kāpēc mikrouzņēmuma režīmā strādājošais cilvēks nevērstos Satversmes tiesā un neteiktu: "Kādēļ pēkšņi viņam tiek piemērots pilnīgi cits režīms, un kādēļ pēkšņi vienā dienā viņi tiek saukti par nodokļu nemaksātājiem," pauda ministre.
Jau ziņots, ka koalīcijas Attīstības komiteja šonedēļ sāks diskusijas par veselības ministres priekšlikumu procentpunktu sociālo iemaksu valsts veselības apdrošināšanai veikt arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, žurnālistiem sacīja veselības ministre.
Šādu piedāvājumu ministre izteica valdībai jau 19.februārī, kad šī iecere vēl neguva viennozīmīgu atbalstu, bet premjers Krišjānis Kariņš (JV) šī jautājuma vērtēšanu nodeva koalīcijas Attīstības padomei, kura vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus.
Viņķele sacīja, ka šonedēļ, 15.martā, notiks koalīcijas Attīstības padomes sēde, kurā tiks piedāvāts veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem.
Tāpat Viņķele rosinās pie valsts apdrošināto personu lokā iekļaut arī iepriekš 12.Saeimā diskusijas raisījušos cilvēkus ar trešās grupas invaliditāti. Patlaban tā saukto atbrīvoto grupu vidū ir cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.
Ministre šodien Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja, ka nodokļu režīmu "harmonizācijas pasākumi" būs pagaidu regulējums, bet kopumā nepieciešams sākt sarunu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem kopumā, pārsniedzot veselības aprūpes līmeni.
Viņķele gribētu, lai izmaiņas stājas spēkā no 2020.gada 1.janvāra.
Kā ziņots, ar šo gadu stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredzēja Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Likuma ieviešanu gan aizkavēja tehniskas ķibeles, kas tika izmantotas, lai likuma spēkā stāšanos pārbīdītu uz šā gada vasaru.
Kā paredzēja pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiktu saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi tiktu dalīti divos grozos - pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas patlaban pienākas visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiktu sniegts tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāktos tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Tomēr Viņķele apņēmusies likvidēt divu grozu sistēmu. Viņa iepriekš žurnālistiem sacīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā.
Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek "uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē".
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pāriet uz viena groza principu.
