PĀKŠAUGI
tauriņziežu dzimtas augi, kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai. No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas. Pākšaugi satur daudz olbaltumvielu (piem., 100 g sojas pupu satur apmēram 34 g olbaltumvielu). Pākšaugu olbaltumvielas bagātas ar dažādām aminoskābēm, sevišķi ar lizīnu, kam liela nozīme organisma augšanā, audu jaunveidē, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbībā. Pākšaugi satur arī holīnu. Pākšaugos ir daudz minerālvielu - fosfora, kalcija, magnija, kālija, dzelzs; pākšaugi satur arī kobaltu un varu. No vitamīniem pākšaugos ir В grupas (galvenokārt B1, B2, PP, B6) vitamīni, graudu dīgļos arī E vitamīns. Pākšaugos daudz šķiedrvielas, tāpēc tie grūti sagremojami un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji (piem., olbaltumvielas tikai 70%). Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas (raudzēts piens), garšaugi, dārzeņi.
