Padomi, kā remdēt bieži sastopamus gremošanas traucējumus
Teju katrs savas dzīves laikā vismaz reizi ir saskāries ar mazāk vai vairāk nopietnām gremošanas problēmām. Diemžēl to radītais diskomforts nopietni ietekmē cilvēku labsajūtu. Tāpēc būtiski savu mājas aptieciņu papildināt ar dažiem ārstniecības līdzekļiem, kuri palīdzēs ātri tikt galā ar gremošanas problēmu radītajiem simptomiem.
Par to vairāk stāsta "BENU Aptieka" farmaceite, gremošanas un veselīga uztura projekta kuratore Zanda Ozoliņa.
Kas traucē gremošanas procesus?
Gremošanas traucējumi apzīmē plašu nepatīkamu simptomu klāstu. Lielākajā gadījumā šos simptomus izraisa ēdiens, kas nespēj pietiekami ērti izkļūt caur gremošanas kanālam. Cilvēki, ko piemeklējušas šīs problēmas, var just nelabumu vai grēmas, jo kuņģa sula nokļūst atpakaļ barības vadā. Tā pat reizem cieš no vēdersāpēm un vēdera uzpūšanās. Gremošanas traucējumus var izraisīt gan, piemēram, pārēšanās vai pārāk ātra ēdiena uzņemšana, gan produkti ko organisms nepieņem, vai pārāk liels vai pārāk mazs kuņģa sulas daudzums. Kā pastāsta farmaceite Zanda Ozoliņa, gremošanas traucējumu ārstēšanai no seniem laikiem izmanto kumelīšu un piparmētru tēju, kas palīdz zarnu krampju un vēdera uzpūšanas gadījumā. Tomēr pie ārsta jādodas, ja gremošanas traucējumus nav izdevies uzveikt divu nedēļu laikā.
Gremošanas traucējumiem arī sezonāls raksturs
Siltajā laikā aktuālāka kļūst gan grillēšana, gan paātrinās ēdiena bojāšanās. Līdz ar to biežāk notiek arī saindēšanās. Ja gadījies apēst kaut ko tādu, kas izraisa saindēšanos, sarežģītākais ir noteikt saindēšanās cēloni. Iespējams, ka tas ir kaut kas, kas ēst pirms desmit dienām, bet varbūt – pirms stundas. Saindējoties ar pārtiku, cilvēks jūt nelabumu un muskuļu sāpes, drebuļus. Nepatīkamajiem saindēšanās simptomiem, piemēram, vemšanai, caurejai un reibonim, vajadzētu pāriet pēc dienas vai divām. Bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem saindēšanās ar pārtikas produktiem var būt ļoti bīstama, tādēļ pie ārsta vajadzētu griezties, tiklīdz pamanītas pirmās saindēšanās pazīmes. Pie saindēšanās viens no galvenajiem ieteikumiem ir atjaunot šķidruma rezerves. Farmaceite iesaka dzert daudz šķidruma, zāļu tējas. Tāpat lietojami adsorbentus, kas palīdz izvadīt toksīnus no organisma.
Ja kuņģī jūt dedzināšanu
Lielākas maltītes un atsevišķi pārtikas produkti var izraisīt grēmas. Tās rodas, ja kuņģa skābe neizplūst no kuņģa, bet tā vietā plūst uz barības vadu. Grēmas biežāk piemeklē grūtnieces, cilvēkus ar lieko ķermeņa masu un smēķētājus, kā arī barības vada trūces slimniekus. Par retiem grēmu uzliesmojumiem nevajadzētu satraukties, savukārt periodiskas grēmas var liecināt par skābes atvilni, kas var izraisīt barības vada čūlu un hronisku klepu. ja grēmu uzliesmojumi novērojami 3 - 4 reizes nedēļā, esiet aizsmacis un gārdzat, grūti norīt pārtiku vai strauji zaudējiet svaru, noteikti jāvēršas pie ārsta. Spēcīgu grēmu simptomus var pārprast, uzskatot tos par sirdslēkmi. Ja šie simptomi novērojami pēc maltītes un tos var remdēt ar ūdeni vai skābi neitralizējošām vielām, tie, visticamāk liecina par grēmām. Tiklīdz jūtams grēmu sākuma signāls, ieteicams izdzert lielu glāzi ūdens, noskalojot skābi no barības vada. Lietojot skābi mazinošos medikamentus, izveidosies "aizsargslānis". Arī altejas saknes tēja mazinās simptomus.
Kā normalizēt vēdera izeju?
Parasti uzņemtajai barībai virzoties caur gremošanas sistēmu, resnā zarna uzsūc lieko šķidrumu. Gadījumos, kad tas nenotiek, viss šķidrums izvadās ar izkārnījumiem un rodas tik ļoti nepatīkamā veselības problēma - caureja. Visbiežāk to izraisa vīrusa infekcijas, piemēram, gripa, parazīti, E.coli bakterijas, ko iegūstam ceļojuma laikā, bakteriāla saindēšanās ar pārtiku vai piena produktu nepanesība. Caureja, kas ilgst vairākas dienas vai pat nedēļas, var norādīt uz kairinātu zarnu sindromu, turklāt ilgstoša caureja var izraisīt dehidratāciju, kas ir īpaši bīstama zīdaiņiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ja caureja ilgst vairāk nekā divas dienas, tā bieži atkārtojas vai jūtami reiboņi, drudzis vai izteikti krampji, kā arī, ja izkārnījumos ir asinis vai strutas, noteikti jādodas pie ārsta. Var līdzēt arī melnā tēja ar cukuru. Tā nodrošina organismu ar šķidrumu un tajā ir audus savelkošas vielas - tanīni, kas mazina zarnu iekaisumu un novērš toksīnu uzsūkšanos zarnās. Arī aveņu lapu tēju, kurā ir daudz minerālvielu un vitamīnu, uzskata par iedarbīgu līdzekli caurejas novēršanai. Mainiet ēdienkarti, izvēlieties ēdienus bez cietām sastāvdaļām, piemēram, vistas buljonu. Ievērojiet banānu, rīsu un maizes grauzdiņu diētu. Neēdiet rupju barību, nedzeriet augļu sulas, un dažas dienas nelietojiet piena produktus. Izņēmums ir dzīvais jogurts, kurā ir vērtīgās baktērijas.
Jūs sadzirdat dabas aicinājumu un izmisīgi vēlaties tam atsaukties, tomēr nespējiet, vai arī, ja jums tas izdodas, izkarnījumi izrādās pārlieku cieti un sausi, bet defekācija - ļoti sāpīga un apgrūtināta. Visbiežāk to izraisa šķiedrvielu vai šķidruma trūkums organismā, bet nereti - arī "dabas sauciena" ignorēšana vai laika trūkums, lai dotos uz tualeti, jo īpaši no rītiem. Aizcietējumus var izraisīt arī fizisku aktivitāšu trūkums, pārāk bieža caurejas līdzekļu lietošana vai veselības problēmas, piemēram, diabēts, depresija vai kairinātu zarnu sindroms. Reizēm zarnu trakta darbību var ietekmēt daži bezrecepšu medikamenti. Lai arī aizcietējumi ir nepatīkama veselības problēma, lielākoties tie ir viegli novēršami. Konsultējaties ar ārstu, ja aizcietējums ilgst vairāk nekā divas nedēļas, tie mijas ar caureju, kā arī, ja izkārnījumos ir asinis, jums ir drudzis, spēcīgas vēdera sāpes vai jūs strauji zaudējiet svaru. Ja nesen esiet sācis lietot medikamentus un jums šķiet, ka tie varētu izraisīt aizcietējumus, pastāstiet par to ārstam. Antihistamīni, urīndzenošie līdzekļi, medikamenti asinsspiediena pazemināšanai, kalcija uztura bagātinātāji, atsevišķi antidepresantii un skābi samazinošie līdzekļi, kuros ir kalcijs vai alumīnijs, var izraisīt aizcietējumus. Lai izvairītos no aizcietējumiem jāizvēlas jums piemērota diēta, jālieto daudz šķidruma un jāpalielina fiziskās aktivitātes. Vai arī lietojiet tādus līdzekļus, kas neizmaina fizioloģiskos procesus, kā, piemēram, briestvielas, osmotiskos līdzekļus, slīdvielas, laksatīvas stimulējošas vielas.