Raksta autore: Lelde Reinberga, Jelgavas poliklīnikas dermatoloģe 

Āda ietekmē ne tikai izskatu, bet arī pašsajūtu un veselību. Tieši āda aizsargā organismu no nelabvēlīgas apkārtējās vides ietekmes, regulē ķermeņa temperatūru un signalizē par izmaiņām organisma darbībā. Vismaz reizi pusgadā katram ir jāpievērš uzmanība visiem ādas veidojumiem un dzimumzīmēm, tāpēc šobrīd, kamēr drīzumā sagaidām silta laika apstākļu atgriešanos Latvijā, aicinu ikvienu pievērst uzmanību savai ādai. Atšķirībā no mums pašiem, kam siltums un karstums vairāk asociējas vairāk ar brīvdienu, izklaides un dažādu citu baudu laiku, mūsu ādai šī sezona ir īstākais izaicinājums. It īpaši nozīmīgi tas ir, ja ņem vērā faktu, ka Latvijā vairāk ir cilvēku ar ādas pirmo un otro jeb gaišajiem ādas fototipiem. Ultravioletais starojums, kas bojā ādas šūnas, kā nozīmīgs riska faktors ir arī cilvēkiem ar ādas veidojumiem, it īpaši dzimumzīmēm. Turklāt bojātām šūnām pastāv lielāks audzēja risks.

Vasarā, kad brīvdienas un atvaļinājumu baudām ārā, mūsu āda ir pakļauta UV starojumam. Lai organismā būtu augsts D vitamīna līmenis pietiek vien 2-3 reizes nedēļā 5-15 minūtes seju un rokas pakļaut saules iedarbībai. Taču skaidrs, ka vasaras mēnešos saulē uzturamies krietni ilgāk, kādēļ mums nepieciešams apzināties, ka saules gaismas izraisītais UVA un UVB starojums bojā ādas šūnas un ietekmē mūsu DNS, tādējādi paātrinot ādas novecošanos. Līdz pat 90% no redzamajām ādas novecošanās pazīmēm izraisa ultravioletais starojums. Visbiežāk to var pamanīt uz sejas un dekoltē zonā. No saules nepasargāta āda pastiprināti dehidrējas, tādējādi rodas grumbas un nevienmērīgs ādas tonis, ko veicina ādas pigmentācijas traucējumi. Pētījumi liecina, ka, ik dienu lietojot atbilstošus aizsarglīdzekļus, ādas novecošanās procesu var būtiski palēnināt.

Būtiski iegaumēt, ka intensīvākais ultravioletā starojuma laiks ir starp plkst. 12.00 un 15.00 dienā. Atradoties uz ielas vai pie dabas šajā laikā ir nozīmīgi ņemt vērā vairākus nosacījumus savas veselības pasargāšanai. Pirmkārt, tā ir pareiza apģērba izvēle, kas maksimāli nosedz ķermeņa atklātās zonas. Otrkārt, jācenšas uzturēties ēnā. Treškārt, ķermeņa atklātajām zonām pirms došanās ārā izmantojam saules aizsargkrēmu. Ceturtkārt, atrodoties saulē, mums nepieciešams uzņemt adekvātu šķidruma daudzumu (vismaz 2 – 2,5 litrus, lai āda spētu sevi labāk aizsargāt. Piektkārt, atceramies, ka arī apmākušās dienās, kad nav tiešā saules starojuma, ultravioletais starojums sasniedz mūsu ādu un tas nozīmē, ka tai nepieciešama aizsardzība.

Ādai pret saules stariem ieteicams izvēlēties līdzekļus ar SPF un UVA aizsardzību. SPF (saules aizsargfaktors – angļu val.) norāda uz aizsardzību no UVB stariem. Izvēloties krēmu, svarīgi pievērst uzmanību skaitlim, kas norādīts pie burtiem SPF – jo lielāks skaitlis, jo lielāku aizsardzību konkrētais līdzeklis nodrošina. Atpūšoties pie ūdens, būtiski izvēlēties ūdensnoturīgus aizsargkrēmus, bet arī tos būtu vēlams atjaunot ik pēc divām stundām. Saules aizsargkrēmu ar SPF 50+ ik dienu būtu jāuzklāj cilvēkiem, kuriem ir īpaši gaišs ādas tips. Proti, gaišajiem ādas tipiem jutība pret ultravioleto starojumu ir daudz izteiktāka un apdeguma jeb apsārtuma pazīmes parādās daudz ātrāk cilvēkiem ar tumšāku ādu. Šajā gadījumā sauļošanās efekts ir nevis kā brūns pigments bet kā apsārtums. Attiecīgi, jo cilvēkam ir tumšāks ādas fototips, jo viņš paliek brūnāks. Būtiski zināt un saprast, ka veselīga iedeguma nemēdz būt. 

Turklāt solāriju iedarbība ir pat agresīvāka par saules stariem, jo pacients saņemt nozīmīgu UVA un UVB starojumu īsā laikā, kas ādas šūnām ir liels trieciens, to pigmentācija, kā arī DNS mutācijas notiek daudz straujāk. Brīžos, kad cilvēki saka, ka ir nosauļojušies brūni, ir notikusi ādas pigmentācija organisma aizsargreakcijas ietvaros. Proti, šoka rezultātā, cenšoties aizsargāt ādu no turpmākiem šūnu bojājumiem, organisms izdala melanīnu – pigmentu, kas ādai piedod brūno toni. Jo vairāk sauļojamies, jo mūsu ādas šūnas ir lielākā stresā un paliek tumšākas.

Kas mums būtu jādara, kam jāpievērš uzmanība?

Ja ir parādījušies jauni veidojumi vai esošie ir mainījuši savu krāsu, formu vai struktūru, noteikti nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš vajadzības gadījumā izrakstīs nosūtījumu pie dermatologa. Pacientu izmeklējumiem visbiežāk tiek izmantota dermatoskopija, kuras ietvaros dermatologs ar speciāli palielinātu lupu tuvplānā ādas pigmenta un nepigmenta veidojumus, to izvietojumu, struktūru un asinsvadus. Dzimumzīmju pārbaude ir būtiska un nozīmīga daudziem pacientiem. Svarīgi agrīni izslēgt dzimumzīmju un citu ādas veidojumu (piemēram, kārpu, papilomu, vecuma plankumu) ļaundabīguma riskus. Dermatoskopija ļauj ne tikai noteikt to, vai dzimumzīmes ir potenciāli labdabīgas vai ļaundabīgas, bet arī izvēlēties piemērotāko ādas izmaiņu likvidēšanas veidu, piemēram, krioterapiju, elektrokoagulācijas metodi, lāzera terapiju. Digitālā dermatoskopija ļauj paaugstinātā izšķirtspējā analizēt pigmentētos ādas veidojumus un ar mākslīgā intelekta palīdzību, tos salīdzināt plašā skenēto attēlu datubāzē. Veidojot dzimumzīmju kartēšanas sistēmu, iespējams precīzāk analizēt veidojumus un izsekot visām izmaiņām ilgākā laika posmā, kontrolēt to dinamiku. Kā trīs biežāki ādas audzēji, kas attīstās ultravioletā starojuma ietekmē, jāmin melanoma, bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu vēzis.

Melanoma ir viens no retākajiem, bet vislabāk sabiedrībā zināmais ādas audzējs, jo izraisa visvairāk nāves. Turklāt šis audzējs ar savu agresivitāti visbīstamākais ir iedzīvotāju grupai pēc 50 gadu vecuma, bet papildu riska grupā ir ļaudis ar gaišu ādas tipu un dzimumzīmēm. Savukārt bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu vēzis parasti ir ādas krāsā vai gaišā krāsā saulei pakļautās vietās. Ar šiem audzējiem visbiežāk saslimst cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Šie ādas veidojumi ir sārti vai izčūlojuši un nedzīstoši. Sava loma ir cilvēka ģenētikai, kas izraida noteiktas gēnu mutācijas un palielina risku saslimt ar ādas audzējiem, bet galvenais apdraudējums ir ultravioletais starojums, kura ietekmē šūnas nepareizi sāk dalīties un veidojas audzējs. Ja bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu vēža šūnu attīstības galvenais riska faktors ir hronisks intermitējošs starojums dzīves laikā, tad melanomas attīstību sekmē tieši īslaicīgs starojums saules apdeguma laikā.