Pacientus uztrauc viņu medicīnisko datu drošība
Gandrīz 46% Latvijas iedzīvotāju veselības dati atrodas dažādās ārstniecības iestādēs pie dažādiem speciālistiem, turklāt vairāk nekā pusi aptaujāto iedzīvotāju satrauc viņu veselības datu drošība, liecina Pacientu ombuda veiktās aptaujas par medicīniskajiem dokumentiem, to konfidencialitāti, drošību un pieejamību dati, kurā piedalījās 620 respondenti.
Savukārt gandrīz 70% aptaujāto apšauba, ka viņu ārstējošā ārsta rīcībā ir visi nepieciešamie dati par pacienta veselības stāvokli.
Tai pat laikā lielākā daļa respondentu -61,1% - kā būtiskāko aspektu savu medicīnisko datu sakarā ir minējuši datu konfidencialitātes nodrošināšanu, 54,8% respondentu par vissvarīgāko uzskata to, lai viņu medicīniskie dati būtu saprotami un ietvertu visu nepieciešamo informāciju par pacienta veselību. 52,9% respondentu par visbūtiskāko uzskata viņu medicīnisko datu pasargāšanu no iespējamas pazušanas, noklīšanas, piemēram, gadījumos, kad tiek izbeigta medicīnas iestādes vai ārsta prakses darbība. 50,9% respondentu kā būtiskāko aspektu nosauc to, lai nepieciešamības gadījumā viņi paši vai ārstējošie ārsti viegli un ērti varētu piekļūt medicīniskajiem datiem.
Respondentu vērtējums par savu medicīnisko datu drošību ir kritisks, jo 47,1% respondentu nav pārliecināti, ka viņu dati ārstniecības iestādē nenoklīdīs un netiks pazaudēti, 40,8% respondentu nav pārliecināti, ka tiek nodrošināta pietiekama konfidencialitāte un ar dokumentiem var iepazīties tikai pats pacients un viņa ārsts. 8,3% respondentu atzīst, ka nemaz neuzticas savu medicīnisko datu drošībai. Tikai 25,5% respondentu ir pārliecināti, ka viņu medicīniskie dati ir drošībā un tiek atbilstoši uzglabāti.
Tai pat laikā 41,3% respondentu savu medicīnisko datu pieejamību vērtē pozitīvi, jo vienmēr ir iespējams uzzināt par tiem no ārstiem, iepazīties ar tiem un vajadzības gadījumā tos nokopēt, saņemt izrakstus. 51% respondentu pieejamību saviem medicīniskajiem datiem vērtē kā vidēju, jo dažkārt ir problēmas ar nepieciešamo datu saņemšanu, 7,1% respondentu pieejamību saviem datiem vērtē negatīvi.
Aptaujā noskaidrots, ka lielāko daļu jeb 51,6% respondentu uztrauc, ka viņu medicīniskie dati varētu noklīst vai pazust, 15,5% respondentu atklāj, ka viņiem tā jau ir gadījies. 10,3% respondentu nepieļauj savu datu pazušanas iespējamību, 13,5% uzskata, ka viņu medicīniskie dati medicīnas iestādē tiek atbilstoši uzglabāti, tāpēc uztraukumam nav pamata, bet 9% respondentu neuztraucas par iespējamību, ka viņu dati varētu noklīst un pazust. 18,7% respondentu ir gadījies, ka analīzes vai citas pārbaudes ir jāveic atkārtoti tādēļ, ka nav pieejami vai ir noklīduši iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti.
Pacienta slimības vēsturi ir jāapkopo ģimenes ārstam, papildinot to ar veikto izmeklējumu rezultātiem, diagnozēm un ārstēšanas gaitu. Tomēr tikai 30,9% respondentu uzskata, ka viņu ģimenes ārstam ir pilnīga informācija par veselības stāvokli un visa informācija atrodas slimības vēsturē. 43,9% respondentu atklāj, ka viņu ģimenes ārsta rīcībā nav pilnīgas informācijas par pacienta veselības stāvokli, bet 25,2% nav pārliecināti, vai viņu ģimenes ārstam ir visa informācija.
Aptaujas rezultāti rāda, ka pārsvarā dati par pacientu veselību tiek glabāti pie ģimenes ārsta - to sacījuši 47,1% respondentu -, vai atrodas dažādās ārstniecības iestādēs un pie dažādiem speciālistiem - 45,9% respondentu. 33,8% respondentu savu medicīnisko dokumentu kopijas, izrakstus glabā mājās, savukārt 5,7% respondentu savus medicīniskos datus neglabā un nezina, kur tie atrodas.
Personas medicīniskie dati ir īpaši sensitīvi – tie nav izpaužami vai izmantojami un apstrādājami bez pašas personas piekrišanas, tos var izmantot tikai likumdošanā atrunātiem konkrētiem mērķiem, skaidro Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce. Personas medicīniskie dati ietver informāciju par pacienta slimībām, diagnozēm, nosūtījumiem, izmeklējumu rezultātiem un nozīmēto ārstēšanas plānu, kā arī pacienta piekrišanu vai atteikšanos no ārstēšanas. Šādiem datiem jābūt maksimāli drošiem un konfidenciāliem, tajā pašā laikā nodrošinot vieglu un ātru pieeju šo datu īpašniekam vai ārstējošajam ārstam, kam dati nepieciešami pacienta ārstēšanai un profilaksei.
Ilze Mežniece
