Pacientu Ombuds: Pacientu zināšanas un uzticība medicīnisko datu drošībai un pieejamībai ir zemas
Pacientu Ombuds: Medicīnisko datu elektronizācija vairos ārstēšanas drošību un efektivitāti
Vairāk nekā puse jeb 51,6% Pacientu Ombuda veiktās aptaujas dalībnieku atzinuši, ka ir nobažījušies par dažādās ārstniecības iestādēs glabāto medicīnisko datu un dokumentu drošību. Savukārt vairāk nekā 15% aptaujāto pacientu ir saskārušies ar situāciju, ka viņu medicīniskie dati ārstniecības iestādēs ir noklīduši. Turpretim 18% respondentu ir nācies atkārtoti veikt analīzes vai citas pārbaudes, jo iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti nav bijuši pieejami vai nozaudēti, komentējot jaunās privātās veselības datu bankas Med Record Bank izveidi, ar situāciju un aptaujas rezultātiem iepazīstināja Pacientu Ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce.
Pašreizējā situācija medicīnisko dokumentu glabāšanas un pieejamības ziņā radījusi pastiprinātu iedzīvotāju interesi par elektronisku datu glabāšanas iespēju – vēlmi vairāk uzzināt par šādu risinājumu pauduši 79% aptaujāto. Pacienti atzinuši, ka viņiem ir svarīga ne vien datu drošība, bet arī tas, lai uzkrātie dati būtu saprotami, un tajos būtu ietverta visa nepieciešamā informācija par pacienta veselību.
"Medicīnas datu kvalitātes un pieejamības aspekts ir ļoti būtisks. Datiem jābūt konfidenciāliem, tajā pašā laikā nepieciešamības gadījumā tiem jābūt arī viegli un ātri pieejamiem. Jo pacientu dati būs precīzāki un pieejamāki speciālistiem dažādās ārstniecības iestādēs vai pat dažādās valstīs, jo pacienta ārstēšana noritēs efektīvāk un drošāk. Līdz ar to medicīnisko datu elektronizācija ir ļoti būtiska un nepieciešama lieta, kas dotu nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas darbības uzlabošanā," situāciju skaidro Pacientu Ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce.
Pacientu Ombuda aptaujas rezultāti parāda, ka medicīnas datu pieejamību pozitīvi vērtējuši nedaudz vairāk kā 41% pacientu, atzīstot, ka tos vienmēr iespējams saņemt no saviem ārstiem. Savukārt 58% respondentu nācies saskarties ar datu pieejamības problēmām. Turpretim 7% pacientu datu pieejamību vērtējuši pat kā kritisku, jo saskārušies ar mediķu nevēlēšanos sniegt informāciju par viņu veselības stāvokli, veiktajiem izmeklējumiem un diagnozēm.
"Daudzi ārsti uzskata, ka medicīniskie dokumenti ir paredzēti tikai viņu lietošanai, turklāt nereti informācija par savu medicīnisko stāvokli no ārsta "jāvelk ārā kā ar knīpstangām", ar aptaujā saņemtajām iedzīvotāju atbildēm iepazīstina L. Šulce. Aptaujas dalībnieki norāda arī, ka "pie ģimenes ārsta esošajā kartiņā netiek veikti regulāri ieraksti, turklāt, ja pacients ārstējies pie dažādiem ārstiem atšķirīgās Latvijas pilsētās, apkopota informācija par pacienta veselības vēsturi un iepriekšējām ārstēšanām nekur nav pieejama".
Aptaujas rezultāti liecina, ka pārsvarā dati par pacientu veselību tiek glabāti pie ģimenes ārsta (minējuši 47% respondentu) vai atrodas dažādās ārstniecības iestādēs pie dažādiem speciālistiem (minējuši gandrīz 46% respondentu). Gandrīz 34% respondentu savu medicīnisko dokumentu kopijas un izrakstus glabā mājās, savukārt aptuveni 6% respondentu savus medicīniskos datus neglabā vispār, kā arī nezina, kur tie atrodas.
Lai arī ģimenes ārstiem būtu jābūt vislabāk informētiem, kā arī pie viņiem būtu jābūt pieejamai pēc iespējas plašākai informācijai par personas veselības stāvokli, gandrīz 44% tomēr apšauba, savukārt katrs ceturtais pacients pat nezina, vai viņa ģimenes ārsta rīcībā būtu pietiekama informācija par pacienta veselības stāvokli, stāsta L. Šulce. Pārliecināti par ģimenes ārstu informētību par pacientu veselības stāvokli ir tikai 31% aptaujāto pacientu. L. Šulce uzsver, ka medicīnas datu pieejamības problēma bieži vien ir saistīta ar to, ka pacientiem trūkst zināšanu par medicīnisko datu uzglabāšanas iespējām, veidiem, kā arī atbildību sadalījumu – kuram tad īsti ir jārūpējas par visu datu apkopošanu un glabāšanu.
Vairāk nekā pusi aptaujāto pacientu (53%) uztrauc viņu medicīnisko datu drošība, proti, vai medicīniskie dati būs pasargāti no iespējamas pazušanas, noklīšanas, piemēram, gadījumos, kad tiek izbeigta medicīnas iestādes vai ārsta prakses darbība. Kā viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt datu elektronizācija, kas ļautu pacientiem savus medicīniskos datus gan ērtāk sistematizēt, gan glabāt, gan izmantot, skaidro L. Šulce.
Pacientu Ombuda aptauja veikta šā gada trešajā ceturksnī, aptaujājot vairāk nekā 600 pacientus visā Latvijā.
Liene Šulce
