Paaugstināts asinsspiediens – gandrīz pusei pieaugušo Latvijā.
Sirds veselības Šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma preliminārie dati liecina, ka Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens (AS>140/90) ir 52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu Latvijā.
Arteriālā hipertensija ir viens no vadošajiem kardiovaskulāro slimību riska faktoriem Latvijā un pasaulē. Paaugstināts asinsspiediens veicina kardiovalskulāras saslimšanas, kas var izraisīt nopietnas kopmlikācijas vai pat nāvi.
Latvijas Kardioloģijas institūta Sirds veselības Šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma (2009) preliminārie dati liecina, ka Rīgā paaugstināts asinsspiediens ir 57,2% vīriešu un 40,8% sieviešu, ārpus Rīgas – 49,9% vīriešu un 42,5% sieviešu. Ja datus aplūko vecuma un dzimuma šķērsgriezumā, tad paaugstināts asinsspiediens: 25 – 34 gadu vecumā ir 23,9% vīriešu un 8,6% sieviešu; 35 – 44 gadu vecumā ir 39,9% vīriešu un 17,6% sieviešu; 45 – 54 gadu vecumā ir 50,2% vīriešu un 33,1% sieviešu; 55 – 64 gadu vecumā ir 59% vīriešu un 54,2% sieviešu; 65 – 74 gadu vecumā ir 68,4% vīriešu un 64,9% sieviešu.
Nekompensēta arteriālā hipertensija var novest pie smagām komplikācijām: koronārās sirds slimības, miokarda infarkta vai insulta vai pat pēkšņas koronārās nāves. Pēc epidemioloģisko pētījumu datiem (Adan I. Qureshi, MD; Fareed K. Et.al Is Prehypertension a risk factor for cardiovascular diseases? Stroke.2005; 36:1859.) no katriem 100 cilvēkiem ar asinsspiedienu virs 140/90 mm Hg 10 gadu laikā ar koronāro sirds slimību saslimst 18 cilvēki, akūtu miokarda infarktu piedzīvo 10 cilvēki, smadzeņu insults vai infarkts notiek 11 cilvēkiem.
Paaugstinātu asinsspiedienu var samazināt, lietojot piemērotus medikamentus.
Lai gan aptuveni 70% pacientu zina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens un ir jālieto zāles, Šķērsgriezuma pētījuma dati liecina, ka medikamentus regulāri lieto tikai 22,2% pacientu, kuriem tie izrakstīti. 16% pacientu zāles lieto reizēm, 61,8% – nelieto nemaz. Jautājot pacientiem par šādas rīcības iemesliem, galvenie argumenti ir: "aizmirsu", "lietoju, bet izlēmu, ka vairs nevajag lietot", "nevaru atļauties finansiālu apsvērumu dēļ".
2009. gada martā kompensācijas apjoms hipertensijas ārstēšanas medikamentiem tika samazināts no 75% uz 50%. Tā rezultātā pēc IMS Baltija datiem ir būtiski samazinājusies sirds veselībai nozīmīgu medikamentu lietošana.
Sirds veselības Šķērsgriezuma epidemioloģiskā pētījuma (2009) dati tiks publiskoti 14. maijā.
Iveta Bajāre
LU Kardioloģijas Zinātniskā institūta Sirds veselības veicināšanas projektu vadītāja