Svīšanas patoloģija. Paaugstināta svīšana vai Hiperhidroze – ir viena no svarīgākajām estētiskas medicīnas problēmām. Lielākajā daļā gadījumu šī parādība nav bīstama veselībai, šai problēmai ir vairāk psiholoģiska ietekme. Kleita vai krekls līp pie muguras, sviedru strūklas tek pa seju un patstāvīgi mitras plaukstas tie ir faktori, kuru dēļ pacienti izvairās no jebkura darba kas saistīts ar komunicēšanos. Nav patīkami sniegt rokas spiedienam mitru plaukstu, uzstāties auditorijas priekšā, jo problēma kļūst acīm redzama. Pat doma par šādu situāciju var novest pie pārmērīgas svīšanas. Izveidojas apburtais loks: hiperhidroze – stress – hiperhidroze.

Svīšanas fizioloģija.
Svīšana - ir svarīgs fizioloģisks process, ar kura palīdzību organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un veic organisma termoregulēšanu. Sviedru dziedzeru izdalījumi veido cilvēka ķermeņa aromātu, kuram ir nozīmīga loma cilvēka intīmajā dzīvē. Veicot tik svarīgas dzīvības funkcijas sviedru dziedzeris, ir ādas piedēklis.

Sviedri ir bezkrāsains šķidrums, kas uz 98-99% sastāv no ūdens. Pārējie 1 – 2% ir urīnskābe, amonjaks, aminoskābes, holesterīns un minerālsāļi. Ar sviedriem izdalās neliels daudzums organisko skābju un glikozes. Minerālvielu un organisko komponentu sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no uzņemamās pārtikas un organisma kopīga stāvokļa. Tāpēc sviedri un to atstātie traipi ir labs tiesu medicīnas pētījuma objekts lai identificētu personību vai noteikt apavu un apģērbu piederību aizdomas īpašniekam.

Sviedru PH līmenim uz ādas virsmas ir nozīmīga loma ādas aizsarg spējas cīņā ar sēnīšu un bakterialām infekcijām. Intensīva smaka var būt kā sekas hormonālo un vielmaiņas traucējumiem.

Hiperhidrozes formas.
Hiperhidroze var būt difūza ( kad sviedri izdalās praktiski uz visa ķermeņa virsmas) un lokāla (kad svīst tikai noteiktas ķermeņa daļas). Lokāla forma ir sastopama daudz biežāk. Hiperhidrozei var but sezonāls raksturs ( pārsvarā vasarā) vai patstāvīgs ( kas ir sastopams daudz biežāk).

Atkarība no cēloņiem, kas ir pamatā, hiperhidroze var būt vienreizēja vai daudzreizēja. Biežāk ir sastopams vienreizējās hiperhidrozes veids, kas nav izraisīts ar slimību. Šajā gadījumā pastiprināta svīšana var attīstīties psiholoģiska uzbudinājuma, uztraukšanās rezultātā, ka arī no emocionāla saspringuma. Ka citus cēloņus var minēt muskuļu darbību, garšas stimulus, ārējās temperatūras pacelšanos, kārsts ēdiens.

Vienreizēja hiperhidroze var parādīties jebkurā ādas laukumā, bet biežāk parādās plaukstas un pēdās, retāk padusēs, mēdz būt arī sejas hiperhidroze un ar matiem nosegtas galvas daļas.
Gan vīriešiem, gan sievietēm paaugstināta svīšana vienādi iespējama parādība. 30-50% no pacientiem šī problēma ir sastopama vai nu vienām no vecākiem vai abiem. Pirmās pazīmes paradās jau pusaudžu gados dzimumu nobriešanas periodā. Vienreizēja lokāla hiperhidroze var arī parādīties 20-25 gados un arī vecākiem cilvēkiem, veselas virknes faktoru ietekmē, kas iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu, cilvēku emocionālo stāvokli: hroniskie stresi, hormonālas pārkārtošanās ( grūtniecība, dzemdības, klimakss) un citi.

Hiperhidrozes intensitāte var mainīties no nenozīmīgas līdz paaugstinātai formai, kad sviedri notek ar strūklu. Dažiem cilvēkiem ir loti izteikta hiperhidroze, sviedri tiek no padusēm bez emocionālas un fiziskas slodzēs, pat miera stāvokli. Paliek mitrs apģērbs, zeķes, cimdi, papīrs līp pie rokām, izplūst tinte. Galvas un sejas hiperhidrozes gadījumā, sviedru izdalīšanas bieži pastiprinās ēšanas vai uztraukuma laikā, sviedri notek no pieres, parādās lielas piles uz deguna un vaigiem, mitri paliek mati uz galvas. Bet arī ne tik izteiktās svīšanas formas sagādā nepatīkamas neērtības: nepatīkama smaka, slapjie plankumi uz drēbēm, tā saucamās sporta pēdas problēmas.

Paaugstināto svīšanu cilvēki mēģina slēpt ar dažādiem paņēmieniem. Paduses hiperhidzozes gadījumā bieži tiek pielietoti ieliktņi, kurus jāmaina diennakts laikā. Plaukstu un pēdu hiperhidrozes gadījumos pacienti nevar pilnvērtīgi kontaktēties ar apkārtējiem cilvēkiem, bieži atsakās no intīmas tuvības estētisko problēmu dēļ. Citreiz hiperhidroze var būt kā iemesls profesionālai un sociālai dezadaptācijai.

Dažos gadījumos hiperhidroze var būt kā sekas organiskiem saslimšanas gadījumiem, tas saucas otrkārtējs. Šis veids var attīstīties ļaundabīgo veidojumu, infekciju (piemēram, tuberkuloze), endokrīnu (piemēram, hipertireoze, akromegalija), neuroloģisko saslimšanu gadījumos. Neuroloģiskas saslimšanas, kas var izsaukt otrkārtīgo hiperhidrozes veidu ir centrālas nervu sistēmas saslimšanas gadījumi (piemēram, smadzeņu traumas).

Hiperhidrozes ārstēšana.
Lai samazinātu lokālo svīšanu tiek izmantoti dažādi antirespiranti, kuru sastāvā ir alumīnija sāls. Vienīgi pie ilgstošās lietošanas ir dermatīta veidošanās iespēja, tajā skaitā arī alerģiska rakstura. Pie izteiktās hiperhidroze antirespiranti nav efektīvi. Dažas fizioterapeitiskas procedūras dod iespēju nedaudz samazināt svīšanu uz dažam dienām vai pat nedēļām, bet nesniedz problēmas būtības risinājumu.

Medikamentu lietošana, kas neitralizē simpātiskās nervu sistēmas darbību (piemēram, atropīns), var novest ne tikai pie padušu un pēdas sausuma, bet arī pie mokoša sausuma sajūtas mutē, galvas reiboņiem un citām nepatīkamām blakus parādībām. Trankvelezējošo vielu lietošana nav efektīva. Dažos hiperdrozēs gadījumos, pacientiem var tik piedāvāts iziet ārstēšanas kursu pie psihoterapeita, kur viņam palīdzēs iemācīties kontroles hiperdrozes procesu ar speciālo metodiku.

Daudzas no pielietojamām vienreizējās hiperdrozes ārstēšanas metodēm vai nu sniedz nepietiekamu pozitīvo efektu, vai izsauc nepieņemamas blakus parādības, piemēram, ādas laukums, kurā ir pastiprināta svīšana paliek sauss, bet svīšana sakas cita ādas laukuma.

Uz šodienu pati efektīvākā un drošākā hiperhidrozes ārstēšanas metode ir zemādas botulina toksīna A – Disporta injekcija. Vielas iedarbības princips ir bloķēt nervu sistēmas impulsus uz sviedru dziedzeriem, ka rezultātā tas nespēj izdalīts sviedrus. Pie vienreizējas vielas zemādas ievadīšanas ir iespējams problemātiskās zonās padarīt sausas uz 4-8 mēnešiem.

Šī procedūra tiek veikta ambulancēs apstākļos un aizņem ne vairāk par 1 stundu. Pēc ārsta sarunas ar pacientu, tiek noteikta problemātiskā zona, tas laukums un tiek izrēķināts cik liels vielas daudzums ir nepieciešams injekcijai. Pati injekcija tiek veikta ar anestezējoša līdzekļa palīdzību, piemēram, Emla krēmu. Nekādu ierobežojumu pēc procedūras nepastāv.

Efekts attīstās pēc 2-5 dienām pēc injekcijas veikšanas brīža ( daudzos gadījumos jau 2 dienā). Pacienti apgalvo, ka āda paliek sausa praktiski acu priekšā. Komplikācijas un blakus parādības praktiski neeksistē: 1-2% pacientu tiek novēroti mikro hematomas un īslaicīga muskuļu vājuma sajūta plaukstu locītavās ja tiek veikta plaukstu hiperdhidroza korekcija. Pēc lietderīgas iedarbības termiņa beigām ir iespējama arī atkārtota medikamenta injekcija. Bet dažiem pacientiem atkārtota injekcija nav nepieciešama. Injekcijas nedrīkst veikt ja procedūras momentā ir vietējie iekaisuma procesi un ādas slāņa bojātie laukumi.