OZOLPAPARDE
ozolpaparžu dzimtas sporaugs, kura bezdzimumpaaudze ir daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, resnu sakneni. Aug ēnainos mežos. Ievāc sakneņus rudenī (sept.-okt.) vai pirms lapu plaukšanas pavasarī, attīra, bet nemazgā. Saknenis indīgs. Izmanto svaigu vai žāvē siltumā (līdz 40°). Var uzglabāt 1 g. Droga satur labilus floroglucīna atvasinājumus: aspidinolu, aspidīnu, flavaspidīnskābi, albaspidīnu, filiksskābi, ēterisko eļļu, flavonoīdus. Gatavo biezo un ētera ekstraktu. Lieto saskaņā ar ārsta norādījumiem pret lenteņiem. Pirms lietošanas slimniekam 1-2 dienas jāievēro viegla beztauku diēta un jālieto caurejas līdzekļi - nātrija sulfāta, magnija sulfāta šķīdums, fenolftaleīns (arī pēc ozolpapardes preparātu lietošanas); nedrīkst lietot pienu, treknus ēdienus un rīcineļļu, lai nenotiktu saindēšanās. Bieži ozolpapardes preparātus aizstāj ar sintētiskiem līdzekļiem. Att.