Lai arī pēdējos gados par osteoporozi jeb “trauslo kaulu slimību”, tās riskiem un profilaksi runā arvien plašāk, tās izplatība noteiktās vecuma grupās ir ļoti augsta. Turklāt parasti tā izplatās nemanāmi, tāpēc tiek dēvēta par “klusējošo epidēmiju” un mēdz tikt atklāta pēkšņa kaulu lūzuma gadījumā. Par osteoporozes riskiem, profilaksi un savlaicīgas diagnosticēšanas būtisko nozīmi stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centrs 4" ģimenes ārste un osteoporozes speciāliste Agita Medne un farmaceite Sintija Jureviča.

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša slimība, kas pamatā skar sievietes menopauzē pēc 50 gadu vecuma un vīriešus andropauzē pēc 65 gadu vecuma. Šajās vecuma grupās, pēc pasaules statistikas datiem, ar osteoporozi slimo aptuveni 2/3 populācijas, stāsta ģimenes ārste un osteoporozes speciāliste. Osteoporozi ietekmē gan ģenētiski faktori, cilvēka piederība kādai no rasēm, gan fiziskās aktivitātes, gan uztura īpatnības un ēšanas paradumi (piemēram, veģetāriešiem un jo sevišķi vegāniem ir lielāka iespēja saslimt ar osteoporozi. Svarīgi, lai cilvēkam ir izpratne par veselīgu uzturu, kurā ir jābūt ķermeņa funkcionēšanai nepieciešamām vielām – minerālvielām, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, vitamīniem, šķiedrvielām ), dažādas saslimšanas (piemēram, onkoloģiskas, diabēts, endokrīnas slimības, multiplā skleroze u. c.), medikamentu lietošana  (glikokortikosteroīdi, trombocītu agregācijas inhibitori, protona sūkņu inhibitori, daži medikamenti, ko lieto onkoloģijā un psihiatrijā), nepietiekoša uztura uzņemšana bērnībā, kad intensīvi veidojas kaulu masa, D vitamīna trūkums vai deficīts organismā.

Osteoporozes rezultātā samazinās kaulu masa un rodas kaulu struktūras izmaiņas, tādējādi samazinās kaulu stiprība un būtiski pieaug lūzumu risks, skaidro ārste. Nereti pirmā osteoporozes izpausme ir kaula lūzums, kas iegūts viegla kritiena rezultātā vai pat bez redzama iemesla. Tipiskās kaulu lūzuma vietas ir ciskas kaula kakliņa lūzums, mugurkaula skriemeļu lūzums un apakšdelma kaulu lūzumi.

Svarīgi – laikus diagnosticēt!

Osteoporoze attīstās nemanāmi, un rezultātā kauls kļūst porains, tā struktūrā parādās dobumi, un tas kļūst slodzes neizturīgs. Tādējādi samazinās kaula masa un blīvums, un kauls kļūst trausls un viegli lūstošs, stāsta daktere. Statistika liecina – Latvijā osteoporozes izraisīti lūzumi skar 200 000 tūkstošu pacientu – katru trešo sievieti pēc 50 gadu vecuma un katru piekto vīrieti. Šie dati ir satraucoši, jo kaulu lūzumiem, īpaši senioru vecumā, ir būtiska ietekme uz pacienta dzīves kvalitāti. Pirmkārt, lūzumu ārstēšana ir ļoti dārga, taču būtiskākais – tie bieži vien noved pie invaliditātes, tādējādi ievērojami pasliktinot pacientu dzīves kvalitāti. Savlaicīga osteoporozes diagnosticēšana un ārstēšana spēj mazināt šo negatīvo seku risku.

Osteoporozi diagnosticē, veicot osteodensitometriju jeb kaulu minerālā blīvuma mērījumu mugurkaula jostas daļas skriemeļiem, augšstilba kauliem un, nepieciešamības gadījumā, apakšdelmiem. Šī pārbaude ilgst aptuveni 15-20 minūtes, tā ir nesāpīga, un tās laikā izmantotais rentgenstarojums ir minimāls. Turklāt Latvijā osteodensitometrija ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir veicama par valsts līdzekļiem, tādējādi pacientam jāmaksā tikai noteiktā pacienta iemaksa.

Osteodensitometrija jāveic:

• sievietēm pēc 65 gadu vecuma un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma;
• sievietēm, kurām menopauze iestājusies pirms 45 gadu vecuma;
• gan sievietēm, gan vīriešiem, kuriem osteoporoze varētu būt iedzimta – tā bijusi kādam no 1. pakāpes radiniekiem;
• ja ir bijis kaula lūzums maznozīmīgas traumas rezultātā vai bez traumas;
• ja novērots auguma samazinājums par trim četriem centimetriem salīdzinājumā ar augumu 30 gadu vecumā, mugurkaula krūšu daļas pastiprināts izliekums (kifoze), ilglaicīga imobilitāte;
• ja noteikts nepietiekams  D vitamīna un kalcija daudzums organismā;
• blakusslimību gadījumā – reimatoīdais artrīts, ilgstoši neārstētas vairogdziedzera saslimšanas, kuņģa zarnu trakta saslimšanas, hipogonādisms, mielomas slimība, hroniskas nieru slimības, diabēts, onkoloģiskas saslimšanas, anoreksija u. c., kuru gadījumā uz DXA izmeklējumu nosūtīs ģimenes ārsts;
• ja ķermeņa svars ir mazāks par 58 kilogramiem;
• cilvēkiem, kuriem ikdienā ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids;
• ja orālo glikokortikoīdu lietošana ir ilgāka par trīs mēnešiem;
• ilgstošu kaitīgu ieradumu gadījumā – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana;
• kafijas un tējas (melnās, zaļās) pārmērīga lietošana (piecas sešas krūzītes dienā).

Osteoporozes profilakse

Par to, lai mazinātu osteoporozes saslimšanas risku, svarīgi sākt rūpēties jau laikus, uzsver ģimenes ārste un osteoporozes speciāliste. Tas nozīmē, ka jaunībā, līdz 20-30 gadu vecumam, ir jāsasniedz maksimālā kaulu minerālā blīvuma masa. To būtiski ietekmē D vitamīna līmenis organismā, jo tas palīdz uzsūkties kalcijam, kā arī ļoti liela nozīme ir fiziskiem vingrinājumiem. Tādēļ ir jāseko līdzi D vitamīna līmenim organismā un jārūpējas par tā pienācīgu uzņemšanu. Jāievēro vispārējie veselīga dzīvesveida pamatprincipi – pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs palīdzēs uzņemt organismam nepieciešamās vielas, neaizmirsti par fizisko aktivitāšu nozīmi un izvairies no neveselīgajiem ieradumiem – smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas.

Farmaceite uzsver – ir svarīgi zināt, kā efektīvi uzņemt osteoporozes profilaksei tik svarīgos D vitamīnu un kalciju. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos un nokļūšanu kaulaudos. To ieteicams lietot galvenās ēdienreizes laikā vai uzreiz pēc tās, lai nodrošinātu tā uzsūkšanos. Savukārt kalcijs ir ļoti nozīmīgs kaulu un zobu stiprināšanai, kā arī matu, nagu un ādas veselībai. Ar vecumu kalcijs no kauliem sāk pamazām zust, kā rezultātā var rasties osteoporoze. Tādēļ kalcija nedrīkst pietrūkt, taču tā arī nedrīkst būt par daudz! Pārmērīga kalcija daudzuma uzņemšana (vairāk nekā 1200–1500 miligrami dienā) var sekmēt, piemēram, nierakmeņu veidošanos. Kalcija karbonāta preparātus ieteicams lietot maltīšu laikā, jo, lai tas uzsūktos, ir nepieciešama sālsskābe. Savukārt kalcija citrāta preparātus var lietot jebkurā laikā. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk kalciju uzņemt ar pārtiku. No pārtikas produktiem kaulu veselību stiprina piena produkti (jogurts, siers u. c.), jūras aļģes, kā arī augu un dzīvnieku izcelsmes produkti.

Taču ar pārtiku varam ne vien uzņemt kalciju, bet arī pretēji – mazināt tā uzsūkšanos organismā. Pārtikas produkti, ar kuriem mēs zaudējam kalciju, ir kofeīnu saturoši dzērieni, kā arī ēdieni ar augstu tauku saturu un ar šķiedrvielām bagāti ēdieni.

Rūpējies, lai tavā ēdienkartē netrūktu ar olbaltumvielām un kalciju bagātu ēdienu!