Nagu stāvoklis ir cieši saistīts ar organismā noritošajiem procesiem. Tā kā konkrēti noteiktu, specifisku nagu izmaiņu nav ne iedzimtām, ne iegūtām slimībām, to atpazīšana un diferencēšana bieži vien sagādā grūtības. Raksts veltīts šī procesa atvieglošanai.

Nagu stāvoklis ir cieši saistīts ar organismā noritošajiem procesiem. Tā kā konkrēti noteiktu, specifisku nagu izmaiņu nav ne iedzimtām, ne iegūtām slimībām, to atpazīšana un diferencēšana bieži vien sagādā grūtības. Raksts veltīts šī procesa atvieglošanai.

Vesels nags ir spīdīgs, gludu virsmu, viegli izliekts vidusdaļā, atbilst pirksta formai. Nagu augšanu, formu un krāsu var ietekmēt dažādi deficīta stāvokļi organismā, ārējie faktori, stress, medikamenti. Taču nagu formas un krāsas izmaiņas var būt arī nopietnu slimību vēstnesis. Procesi, kas rada izmaiņas nagos, turpmāk nosacīti iedalīti un aplūkoti vairākās grupās:
- vitamīnu un minerālvielu trūkums,
- mehāniska traumēšana, sadzīves ķīmija,
- ādas slimības,
- iekšķīgas slimības, audzēji, hiperplāzijas.

Vitamīnu un minerālvielu trūkums
Nagu veselību, stiprumu, augšanu un atjaunošanos ietekmē vitamīnu un minerālvielu balanss organismā. Būtiska nozīme ir A, B, C, D, E grupas vitamīniem, kā arī minerālvielām – kalcijam, dzelzij, sēram, cinkam un varam. Šo vielu deficīts rada fizioloģisko procesu norises traucējumus ādā un tās derivātos.

Nagu izmaiņas naga matrices traumu gadījumā
Nags var tikt traumēts apzināti – ieraduma dēļ (graužot, knibinot) vai mehāniski, radot dažāda veida un smaguma izmaiņas:
- trahionīhija – nelīdzena naga virsma – veidojas naga matrices vieglas traumatizācijas rezultātā;
- onihodistrofija – izsauc naga matrices ilgstoša traumatizācija;
- onihogrifoze (hiperkeratotisks, izliekts, putnveidīgs nags); rada naga matrices ilgstoša spēcīga traumatizācija un pastāvīgs mehānisks kairinājums (piemēram, šauri apavi), Hallux valgus, hroniska venoza insufience – 1.attēlā redzams izteiktas onihogrifozes gadījums;
- traumatiska oniholīze – naga atdalīšanās no naga gultiņas – pārsvarā nelielu atkārtotu traumu rezultāts;
- naga distālās matrices ilgstošas traumatizācijas gadījumā var novērot leikonīhijas – baltus punktiņus, svītras, plankumus (2.attēls). Savukārt proksimālās matrices īslaicīga, viegla traumēšana veicina uzpirksteņa tipa nagu (punktveida iespiedumi naga plātnītē) veidošanos.

Daļu minēto izmaiņu gan rada arī dažādas slimības, kas aplūkotas turpinājumā.

Ādas slimības
Daudzu ādas slimību gadījumā ir iesaistīti nagi, un tas var kalpot arī kā diagnozes kritērijs. Daži biežāk vērojami piemēri.
- Psoriāze – nagu izmaiņas 10-30% gadījumu, roku nagiem biežāk nekā kāju. Raksturīgi ir uzpirksteņa tipa nagi, krāsas izmaiņas, zemnaga sabiezēšanās (3.attēls), nagu deformācija, oniholīze.
- Lichen ruber planus – nagi ir trausli, raksturīgas longitudinālas rievas, naga plātnīte atrofiska, izzūdoša naga valnīša audu hipertrofēta augšana.
- Darjē slimība – longitudinālas sārtas un baltas līnijas, rievas, trausli nagi, zemnaga hiperkeratoze.
- Alopēcija – visbiežāk uzpirksteņa tipa nagi.
- Pūšļveida dermatozes – paronīhija (naga valnīša iekaisums), krāsas izmaiņas, šķērslīnijas, zemnaga hemorāģijas, Bo līnijas (šķērsrievas, iespiedumi naga plātnītē), oniholīze.
- Dažādas dermatožu (psoriāze, ekzēmas, onohomikozes u.c.) gadījumos bieži var novērot zemnaga svītrveida hemorāģijas.

Sistēmas slimību izpausmes nagos
Šajā sadaļā, detalizēti neiedziļinoties patoģenēzes mehānismu apskatā, pretstatītas nagu izmaiņas un patoloģijas, kas ir to potenciālie avoti.

Iekšķīgas slimības
- Leikonīhija – viena no biežākajām nagu izmaiņām. Nagi ir balti zilgani, raksturīga palēnināta augšana, var būt balti plankumi, svītras nagā. Sekundārām leikonīhijām pieskaita Terija nagus (novēro aknu cirozes, cukura diabēta, iedzimtu sirdskaišu, tireotoksikozes, malabsorbcijas, nieru un urīnizvadceļu sistēmas slimību gadījumos), Morey-burke nagus (hipoalbuminēmija ar edēmu) un puse-puse nagus – 4.attēls –, ko novēro nieru slimību un urēmijas gadījumā.
- Karošveida nagi jeb koilonīhija – naga virsma kļūst gludāka nekā normā, pakāpeniski nags deformējas un vidū izveidojas dobums; nags ir plāns un slāņojas – augšējā gremošanas trakta ļaundabīgi audzēji, metaboli traucējumi (porfīrijas, dzelzs trūkums, hemohromatozes), nieru transplantācija, dialīze, vairogdziedzera slimības, akromegālija, Plummera-Vilsona sindroms (mutes, rīkles un barības vada gļotādas atrofija ar disfāgiju), Kušinga slimība.
- Hepalonīhija – mīksti plāni nagi – hronisks artrīts, lepra, hipotireoze, perifēras neiropātijas, perifērās asinsrites traucējumi, kaheksija.
- Lindeja nagi – balta naga proksimālās plātnītes daļa un normāla distālā daļa – hroniskas nieru slimības.
- Naga valnīša sindroms – nagu distrofija ar vai bez krāsas izmaiņām, trīsstūrveida naga mēnestiņš, gareniskas rievas un koilonīhija – nieru un urīnizvadceļu slimības.
- Trīsstūrveida balti trausli nagi – kuņģa-zarnu trakta polipoze, barošanās traucējumi, Krokhaita-Canada sindroms (ādas pigmentācija, alopēcija).
- Dzelteno nagu sindroms – nagi dzelteni, sabiezēti, šķērsām izliekti, pietūkušiem nagu valnīšiem (5.attēls) – daudzas elpošanas sistēmas slimības (astma, tuberkuloze, bronhektāzes, hronisks sinusīts, hronisks bronhīts, HOPS, balsenes karcinoma). Bazeka sindroma (ādas pārmaiņas slimniekiem ar dažādas lokalizācijas audzējiem) gadījumā dzeltenus sabiezētus nagus var redzēt pirms augšējo gastrointestinālo un elpošanas ceļu audzēju parādīšanās.
- Pulksteņstikla nagi, zili nagi – elpošanas, sirds-asinsvadu sistēmas patoloģijas.
- Caurspīdīga naga plātnīte – var informēt par asinsrites kvalitāti, hemoglobīna saistītām pārmaiņām un līdz ar to par pašas sistēmas patoloģiju.
- Sārta naga plātnīte – sakarā ar pastiprinātu eritropoetīna produkciju un eritrocitozi nieru adenokarcinomas slimniekiem.
- Sarkans naga mēnestiņš – raksturīgs iedzimtām sirdskaitēm.
- Zils naga mēnestiņš – Vilsona slimība.
- Pelēcīgi zilgani vai brūni nagi, gareniskas naga līnijas – hemohromatoze.
- Mees līnijas – balta šķērslīnija naga plātnītē – hroniskas nieru slimības perifērās asinsrites traucējumi, sirds nepietiekamība. Var būt saistītas ar traumu (manikīrs).
- Muehrckes līnijas – baltas šķērslīnijas, kas izzūd, saspiežot naga galu. Novēro nefrotiskā sindroma gadījumā sakarā ar hipoalbuminēmiju.
- Oniholīze un Bo līnijas – hipertireoze.
- Trausli, viegli lūstoši un lēni augoši nagi ar gareniskām rievām – hipotireoze.
- Gareniskas brūnas pigmentjoslas uz nagiem – Adisona slimība, Kušinga slimība; arī pacientiem ar bilaterālu adrenalektomiju.
- Zemnaga svītrveida hemorāģijas (sistēmas slimību gadījumos tās ir sārtā nokrāsā un lokalizējas proksimālā naga trešdaļā) – vēro ļoti dažādos gadījumos – subakūts endokardīts, hronisks glomerulonefrīts, hemohromatoze, reimatoīdais artrīts, arteriāla hipertensija, kuņģa čūla, elpošanas sistēmas, vairogdziedzera slimības, sarkoidoze, sepsis, ļaundabīgi audzēji, hipoparatireoīdisms, obliterējošs trombangīts, smagas anēmijas, mitrālā stenoze, arteriāli emboli, aknu ciroze, krioglobulinēmija, amiloidoze, cukura diabēts u.c.

Reimatiskas slimības
- Sklerodermija – putnveidīgs izliekums naga distālā daļā.
- Reino sindroms – perifēro asinsrites traucējumu dēļ nagi bāli, plāni, trausli, gareniskām rievām; oniholīze, koilonīhija.
- Reimatoīdais artrīts – nagi sabiezēti, gareniskas rievas, sīkas hemorāģijas, vaskulāri izsitumi ap naga mēnestiņu.
- Sistēmas sarkanā vilkēde – plats naga valnītis, sarkans mēnestiņš, proksimālā naga plātnīte nelīdzena, ar teleangiektāzijām; vēlāk – dziļas gareniskas rievas līdz pat naga saknei.
- Dermatomiozīts – iekaisis naga valnītis, naga proksimālā daļa pietūkusi, ar teleangiektāzijām (6.attēls) un trombiem.

Infekcijas slimības
Vairums nagu pārmaiņu infekcijas slimību gadījumos ir nespecifiskas. Bieži vērojama samazināta naga augšanas aktivitāte uz vienu divām nedēļām, kas izpaužas kā transversālas šķērsrievas nagos. Var būt pilnīga nagu atdalīšanās (totāla oniholīze), kas norit ļoti ātri. Sakarā ar toksiskiem naga matrices bojājumiem novēro Bo līnijas – visiem nagiem vienādā augstumā.
Nagu krāsas izmaiņas aplūkotas atsevišķi – tabulā.

Problēmas interpretācija un risinājumi
Iespējams, ka, paraugoties nagos, ieraudzīsim un atklāsim noderīgu informāciju, kas palīdzēs orientēties nereti tik sarežģītajos diagnostikas līkločos. Taču minētās izmaiņas nav absolūti tulkojamas. Tās var būt kā iekšķīgo slimību izpausmju marķieri un palīdzēt tālākos iespējamo slimību izmeklēšanas procesos. Lai objektīvi novērtētu izmaiņas nagos, kas varētu būt saistītas ar iekšķīgām slimībām, nepieciešams apskatīt gan roku, gan kāju nagus. Jāņem vērā, ka kāju nagi aug lēnāk un biežāk ir pakļauti traumēšanai. Pirmās pārmaiņas, kas varētu būt saistītas ar sistēmas slimībām, var ieraudzīt pie naga mēnestiņa. Zinot, ka naga augšanas ātrums ir 0.1-0.15 mm/dienā, un izmērot attālumu no naga mēnestiņa līdz izmainītajam naga apvidum, var noteikt aptuveno laiku, kad pārmaiņas sākušās.

Ja nagi kļūst trausli, nespodri, viegli lūstoši, maina krāsu, formu, tas var būt signāls kādam iepriekšminētajam – viegli koriģējamam vai arī nopietnam kompleksam – procesam. Vēlams nagus pasargāt no pastāvīgas traumēšanas, agresīviem tīrīšanas un mājas uzkopšanas līdzekļiem, lietot roku aizsargkrēmus, kā arī ādas, matu un nagu augšanu veicinošus un atjaunojošus vitamīnus un minerālvielas, kas vispusīgi labvēlīgi ietekmēs ādas un nagu stāvokli. Taču, ja radušās pārmaiņas nagos neizzūd vai progresē, nepieciešama speciālista konsultācija. Izārstējot pamatproblēmu, bieži vien izzūd arī simptomi nagos.

Literatūra
1. Baran R. et al. Krankheiten der Nägel. Deutscher Ärzte Verlag; Köln, 1993.
2. Burrows N.P., Russel R. Yellow nail syndrome in association with carcinoma of the gall bladder. Clin Exp Dermatol, 1999; 16: 471-73.
3. Cohen P.R., Scher R.K. Geriatric nail disorders: Diagnosis and treatment//J Am Acad Dermatol, 1992; 26: 521-31.
4. Daniel C.R. Onycholysis: An overview//Sem Dermatol, 1991; 10: 34-40.
5. Farber E.M., Nall L. Nail psoriasis//Cutis, 1992; 50: 174-178.
6. Haneke E., Baran R. Subunguale Tumoren, Z Hautkr., 1992; 57: 355-362.
7. Ranneberg K.M. Zur Therapie am Nagelorgan// Dt Derm, 1994; 42: 669-670.
8. Tegfler N.R. Congenital and hereditary nail disorders//Sem Dermatol, 1991; 10: 2-6.
9. Zaun H. Leukonychias//Sem Dermatol, 1991; 10: 17-20.