Saule ir dzīvības, siltuma un gaismas avots. Visas dzīvās būtnes tiecas pēc saules – gan augi, gan dzīvnieki, gan cilvēki. Mums, cilvēkiem, saule ir arī unikāls veselības avots, jo saules staru ietekmē ādā veidojas D vitamīns, kas nodrošina gan kaulu stiprumu, gan stipru imunitāti, gan arī labu garastāvokli.
Vitamīns, kas nav līdzīgs citiem
D vitamīns atšķiras no citiem vitamīniem ar to, ka tā saturs ikdienas uzturā ir ļoti zems. Ar D vitamīnu ir bagātas treknās zivis un jūras veltes, taču ne visi cilvēki var atļauties iekļaut savā ikdienas uzturā ēdienus no lašu filejas un garnelēm. Šīs uzturvielas galvenais avots ir nevis pārtika, bet saules starojums, kura ietekmē D vitamīns veidojas ādā.
Diemžēl Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ mums ir liegta iespēja saņemt saules gaismu pietiekamā daudzumā periodā no rudens līdz pat vasarai. Bez ultravioleto staru tiešas iedarbības uz ādu D vitamīna sintēze organismā apstājas. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šīs uzturvielas trūkuma problēma skar aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju, īpaši valstīs, kas atrodas virs 42° ziemeļu platuma. Zinātnisks pētījums, kas nesen tika veikts Latvijā, parādīja, ka 89% dalībnieku D vitamīna koncentrācija ziemas sezonā bija nepietiekama, bet vasaras periodā šī vitamīna līmenis bija zem normas 87% dalībnieku.
(I. Rasa, M. Mukāne, 2014)
Optimālā koncentrācija
Mūsu vajadzība pēc D vitamīna var svārstīties atkarībā no vecuma, ķermeņa masas, ķermeņa tauku procentuālā satura, dzīvošanas reģiona, ādas krāsas, gadalaika, saules aizsarglīdzekļu izmantošanas un dzīvesveida. Parasti vecākiem un korpulentākiem cilvēkiem nepieciešams vairāk D vitamīna nekā jauniešiem, kuriem nav liekā svara. Ja cilvēks pavada daudz laika telpās, viņa vajadzība pēc saules vitamīna arī palielinās.
Labākais veids, kā noskaidrot savu D vitamīna līmeni, ir nodot asins analīzi no vēnas kādā no laboratorijām vai pie ģimenes ārsta. No rezultāta izdrukas Jūs uzzināsiet ne tikai D vitamīna saturu savā organismā, bet arī kādai jābūt minimāli pieņemamai šīs uzturvielas koncentrācijai asinīs (parasti ne mazāk kā 30 ng/ml). Pēc ekspertu domām optimālais vitamīna D līmenis, kas jāuztur visu gadu, ir 40–70 ng/ml. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šāda koncentrācija aktivizē ķermeņa aizsardzības mehānismus un stiprina imunitāti.
D vitamīna avoti
Pastāv trīs galvenie D vitamīna avoti: saules gaisma, pārtikas produkti (piemēram, lasis, garneles, kaltētas šitaki sēnes) un D vitamīna preparāti. Pretēji izplatītajam viedoklim, D vitamīns nav sastopams visos zivju eļļas preparātos, un pat ja ir atrodams, tad tikai nelielā daudzumā. Ar pārtiku mēs saņemam tikai aptuveni 10% no nepieciešamās D vitamīna normas. Atlikušie 90% teorētiski būtu jāsaņem no saules starojuma. Diemžēl Baltijas klimatā šis uzdevums ir grūti izpildāms, it īpaši laika posmā no septembra līdz aprīlim. Vasaras sezonā šim nolūkam ir ieteicams pavadīt saulē 15–30 minūtes dienā, neizmantojot aizsargājošus krēmus ar saules filtriem, kas bloķē D vitamīna sintēzi.
Periodā, kad saules gaismas intensitāte ir ļoti ierobežota, papildināt savas D vitamīna rezerves var, lietojot farmaceitiskos preparātus. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm. Cilvēki, kas izvairās no saules, var lietot D vitamīna preparātu visa gada garumā. Lietderīgi ir dot priekšroku preparātiem, kuri tiek ražoti, ievērojot stingrās kvalitātes un dokumentācijas prasības, kas ir izvirzītas farmaceitisko preparātu ražošanai.
Ražo "Pharma Nord ApS", Dānija
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Pirms lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju! Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.
Publicitātes foto