Onkologs: Visas slimības rodas no nerviem!

Raksta autors: onkologs Jānis Kāpostiņš

Onkoloģiju izmeklējumu jomā pieaug ārstu kvalifikācija, un arī paši pacienti kļūst aizvien izglītotāki, galvenokārt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj atrast dažādu informāciju. Pateicoties mūsdienu aparatūrai, izmeklēšanas iespējas uzlabojas arī no tehniskā aspekta, taču varētu vēlēties lielāku izmeklējumu finansējumu.

Slimības pārmantojam vai radām paši?

Kas tad ir lielākie onkoloģiju izraisītāji? Daļā gadījumu slimības tiek pārmantotas ģenētiski no iepriekšējām paaudzēm, attiecīgi pats cilvēks neko nespēj ietekmēt, taču lielākoties tieši mūsu izvēlētais dzīvesveids noved pie saslimšanām.

Atceros savu bērnību ar īstām konfektēm "Gotiņa", ledenēm, īstu un dabisku saldējumu, un citiem produktiem. Diemžēl mūsdienās piedzīvojām posmu, kad tiecamies pēc dažādiem importētajiem produktiem, par kuru sastāvu un izcelsmi bija zināms visai maz. Par laimi, šis posms ir noiets, un atkal atgriežamies pie izpratnes par to, ka labāks tomēr ir tas produkts, kas ražots vai audzēts pašu mājās. Produkts, kas radīts šajā vidē, ir daudz draudzīgāks mūsu organismam. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku lielveikalos pievērš uzmanību produktu izcelsmei, ziedo laiku, lai iegūtu vairāk informācijas, pirms iegādāties un lietot kādu produktu.

Smēķējam paši un piespiežam citus

Protams, nekvalitatīva pārtika ir tikai viena no lietām, ar ko nodarām pāri savai veselībai, piemēram, smēķēšana. Tendences liecina, ka smēķētāju skaits ir ļoti liels, turklāt šie cilvēki jau kaitē ne tikai savai, bet arī apkārtējo veselībai. Mēs tērējām savu naudu, lai gūtu nosacītu baudu, kas patiesībā jau sev vairs nav bauda, bet gan kaitīgs ieradums, kas saindē visu mums apkārt, piespiedu kārtā liekot to elpot arī cilvēkiem mums apkārt.

Pie lielveikalu ieejām, kur no vienas puses ir maza brīdinājuma zīme, ka nedrīkst smēķēt 10 m no ieejas, stāv arī lielās urnas jeb, kā es tās saucu, lielie pelnutrauki, pie kurām gandrīz vienmēr kāds smēķē. Un katram smēķētājam iet garām neskaitāmi cilvēki, tostarp arī mazi bērni. Uz saviem aizrādījumiem par to, ka tur nedrīkst smēķēt, esmu saņēmis komentāru - ja jau tur nevarētu smēķēt, nebūtu izvietotas šādas urnas! Un sava taisnība tajā ir, apkārt tiek veidota tāda vide, kas mudina turpināt šo kaitīgo ieradumu. Jā, gaisu, ko ikdienā elpojam, bojā arī mašīnu izplūdes gāzes, rūpnīcas, ražotnes u.tml., bet tā ir urbanizācija, bez tās mūsdienās neiztikt. Taču smēķēšana ir pilnīgi kas cits.

Visas slimības rodas no stresa, vienīgi veneriskās - no izpriecām

Ja rūpīgi sekojat līdzi tam, ko ēdat, un nesmēķējat, ir vērts aizdomāties arī par citiem aspektiem, kas ietekmē mūsu veselību, piemēram, stress. Vienmēr atceros joku, ko studiju laikā pastāstīja kāds profesors, proti, ka visas slimības rodas no stresa, vienīgi veneriskās - no izpriecām. Ja studiju gados man šķita, kā gan tā var teikt, tad, gadiem ejot, esmu novērojis, ka dažreiz cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, piemēram, pat tādi bezpajumtnieki, kuri lieto alkoholu, slimo daudz retāk nekā labi situēti cilvēki, kuru ikdiena ir pilna ar stresu un pārdzīvojumiem. Tas arī ir pierādījums teicienam, ka visas slimības rodas no nerviem.

Reizi gadā iziet "tehnisko apskati" pie ārsta

Mēs nekur nevaram aizbēgt no mūsdienu sabiedrības un apkārtējās vides urbanizācijas - no plastmasas, no automašīnu izplūdes gāzēm, no rūpniecības klātbūtnes pilsētās, taču mēs varam izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, vairāk staigāt kājām, šķirot atkritumus un nesmēķēt. Vēl viena lieta, ar ko daļa sabiedrības dara pāri savai veselībai, ir solāriji un pārlieku liela aizraušanās ar sauļošanos, tādejādi riskējot saslimt ar ādas vēzi (melanomu). Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo ir sākusies vasaras sezona, kas diemžēl nozīmē arī ādas vēža "ražošanu".

Mūsdienās vissvarīgākais ir informācija, tāpēc ir labi, ja ar katru produktu varam iepazīties tuvāk, rūpīgi izlasīt visu informāciju, kas pieejama. Viss atkarīgs no katra paša vēlēšanās, kaut vai, piemēram, reizi gadā iziet "tehnisko apskati" pie ārsta. Svarīgi arī neļauties liekam satraukumam un pesimismam - raugoties uz to, kas šobrīd notiek masu medijos, reizēm gribot labu, piemēram, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu veselībai, krāsas tiek pārlieku sabiezinātas, kas var izsaukt pretēju rezultātu - iedzīt depresijā un radīt lieku satraukumu.

Foto: LETA