LTV ziņu dienesta un LSM.lv izpētes projekta "Diagnoze – vēzis" pirmie raidījumi ir pamatīgi satricinājuši sabiedrību. Šūmējas onkologi, šūmējas pacienti, un šūmējas atbalstītāji un draugi. Galvenais satraukuma "vaininieks" ir LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par ārstu "slikto" attieksmi. Protams, ka uz LTV lūgumu pastāstīt savu stāstu atsaucās tikai tie, kam sirdī palicis rūgtums vai pat dziļa neapmierinātība. Jo tie, kam ārstēšanās veicās labi, neuzskatīja par vajadzīgu zvanīt, līdz ar to 200 neapmierināto zvani pret 80 000 kopējo vēža pacientu Latvijā ir salīdzinoši mazs skaitlis. Attieksme ir ļoti subjektīva un grūti izmērāma lieta. Mēs, pacientu organizācijas, iestājamies PAR onkologiem un ķīmijterapeitiem, pret ārstu vainošanu, pret pacientu un ārstu savstarpējo kūdīšanu un konfrontēšanu, tomēr mums jāatzīst, ka komunikācijas problēmas pastāv, tāpat kā gadiem pastāv dziļas problēmas visā onkoloģijas nozarē.

Galvenais jautājums LTV komandai, ko gribam uzdot -  kāds bija raidījuma mērķis? Vai apvainot ārstus? Gribētos cerēt, ka žurnālisti vēlas panākt, lai sadzird pacientu problēmas. Par dziļo krīzi onkoloģijas nozarē runā jau sen, bet ne valdība, ne likumdevēji, ne atbildīgie nav vēlējušies un varējuši problēmas apzināt un risināt. Ja šī žurnālistu izpētes projekta rezultātā izdosies ne tikai sakāpināt emocijas, bet panākt, lai problēmas tiktu risinātas, tad svarīgākais mērķis būs sasniegts.

Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka raidījums bija tikai ārstus aizvainojošs un neko nerisinošs, tā nav. Raidījumā skaidri tika iezīmēti arī t.s. sliktās attieksmes cēloņi un veikts salīdzinājums ar Zviedriju. Zviedrijā ārsts var pacientam veltīt pusstundu, stundu vai pat "cik nepieciešams", Latvijā tās ir vien 15 minūtes. Zviedrijā vienam ārstam dienā ir vidēji seši pacienti, savukārt Latvijā - 20. Tātad, Latvijā ārsts strādā ne tikai par zemāku algu, bet arī krietni vairāk. Daudz vairāk. Kā lai neizdeg? Zviedrijā ārsts var piedāvāt pacientam visu labas ārstēšanas prakses vadlīnijās apstiprināto terapiju. Zviedru ārsta pacientiem nav jāgaida seši mēneši vai pat ilgāk, lai veiktu izmeklējumus. Zviedru ārstam nav jāskatās acīs pacientam un jāsaka, ka jā, pasaulē šo slimību veiksmīgi ārstē, bet mūsu valstī neārstē. Zviedru ārsts zina, ka vissmagākajā brīdī ar pacientu un viņa ģimeni būs kopā paliatīvās aprūpes komanda, bet Latvijā pacients un viņa ģimene būs atstāti likteņa varā. Šo garo sarakstu var turpināt bezgalīgi. Vairums salīdzinājumu būs Latvijai par sliktu. Tā ir sistēma, kas gadiem mērdēta un atstāta novārtā.

Mēs, Latvijas Onkoloģisko pacientu organizācijas, aicinām LTV ziņu dienestu un LSM.lv rūpīgāk pārdomāt katra atsevišķa sižeta objektivitāti, nodrošināt daudzpusēju problēmas analīzi, nekūdīt sabiedrību uz raganu medībām, nevainot publiski atsevišķus ārstus, par, iespējams, vienīgo neveiksmi visā viņu karjerā, bet strādāt ar mērķi palīdzēt pacientiem un risināt onkoloģijas problēmas.

Mēs, Latvijas onkoloģisko pacientu organizācijas, aicinām Veselības ministriju, Ministru Kabinetu, Saeimu, atbildīgās iestādes un slimnīcu vadību skaidri atbildēt uz mūsu jautājumiem:

1. Kad Latvijā finansējums onkoloģijas nozarei būs līdzīgs vidējam Eiropas Savienības rādītājam?

2. Kad ārstu, rezidentu, māsu un pārējā personāla algas būs  līdzīgas vidējam Eiropas Savienības ārstu, rezidentu, māsu un pārējā personāla atalgojumam?

3. Kad Latvijas veselības aprūpes sistēmas centrā nostāsies pacients?

4. Kad Latvijā onkoloģijas pacientu ārstēšana būs starptautiskajām vadlīnijām atbilstoša, nevis atkarīga no ierēdņu radīta apmaksas modeļa?

5. Kad pieeja diagnostiskiem izmeklējumiem  notiks saprātīgā laikā?

6. Kad mēs varēsim paļauties uz ilgtermiņa attīstības plāniem?

Mēs, Latvijas Onkoloģisko pacientu organizācijas, saprotam, ka onkologu un pārējo nozares profesionāļu darbs gadiem nav pienācīgi novērtēts, mēs saprotam, ka ārsti strādā uz spēku izsīkuma robežas un galvenais motivators ir sava darba aicinājums un profesionālais fanātisms. Mēs esam pateicīgi ārstiem par to, ka šajos grūtajos apstākļos, šajā pacientam nedraudzīgajā sistēmā mūs ārstē un daudzus arī izārstē. Mēs esam pateicīgi, ka par mums domā, ka mūs atbalsta un aprūpē. Mēs novērtējam katru smaidu un iedvesmojošus vēlējumus.

Paldies!

Irīna Januma,  Latvijas sieviešu volontieru biedrība "Vita"
Gunita Berķe, "Dzīvības koks"   
Zinta Uskale, Labdarības fonds "Rozā vilciens"
Una Liberte, "Aspazija"
Uldis Vesers,  Kolorektālā vēža pacientu biedrība "EuropaColon Latvija"
Visvaldis Bergmanis,  Prostatas vēža pacientu biedrība
Helmuts Bēķis, "Movember Latvija"
Olga Valciņa,  Sondra Zaļupe, Laura Breidaka, "Soli priekšā melanomai"