Onkologi piedāvā risinājumus cīņai ar vēža izplatību
Kā efektīvāk cīnīties ar vēzi? Atbildes uz šo Latvijas sabiedrībai nozīmīgo jautājumu tika meklētas Latvijas Onkologu asociācijas (LOA) un Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociācijas (LOĶA) rīkotajā diskusijā "Kā apturēt vēža pandēmiju!?!"
Diskusijas dalībnieki panāca vienprātību, ka savlaicīga vēža diagnosticēšana (skrīnings) un efektīva ārstēšana, sabiedrības zināšanas un motivācija rūpēties par veselību, kā arī veselīgs dzīvesveids ir galvenie uzdevumi vēža izplatības mazināšanā un ārstēšanā, kas prasa atbilstošu valsts finansējumu.
Kopumā Latvijā reģistrēti 82000 pacientu ar ļaundabīgiem audzējiem, un katru gadu reģistrē vidēji 11 500 pirmreizējos pacientus ar šādu diagnozi. 2019. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 12 293 iedzīvotājiem. No tiem ar vēzi nomira vairāk nekā 5900 cilvēku.
Latvijas Onkologu asociācijas prezidents dr. Jānis Eglītis definēja galvenās risināmās problēmas. Pirmkārt, Latvijā nav izveidots akreditēts Vēža centrs. Otrkārt, nepastāv vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus. Treškārt, patlaban īstenotās vēža skrīninga programmas neatbilst ES rekomendētajiem kvalitātes kritērijiem. Turklāt finansējums vēža pacientu ārstēšanai un pieejamais medikamentu klāsts ir kritiski zems, kā arī ir pastāv speciālistu trūkums onkoloģijā.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka situācija ir dramatiska, un prasa saskaņotu visu iesaistīto pušu – valdības un atbildīgo iestāžu, likumdēvēja, ārstu un pacientu organizāciju – sadarbību, paredzot tam atbilstošu finansējumu un plānu lietderīgai un mērķtiecīgai šo līdzekļu izmantošanai.
Runājot par onkoloģijas ietekmi uz valsts budžetu un ekonomiku, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzsvēra, ka vēža pacientus vajag pēc iespējas ātrāk atgriezt darba tirgū. "Mums pašā būtībā ir jāmaina domāšana. Nevis tikai domāt, kā pacientus ārstēt, bet uzdot jautājumu, kā šos cilvēkus ātrāk atgriezt sabiedriski un ekonomiski aktīvā dzīvē.Tas ir – raudzīties uz to nevis kā uz valsts budžeta izdevumiem, bet gan kā uz ieguldījumu Latvijas cilvēkkapitālā."
Lai nodrošinātu, ka visas trīs vēža skrīninga programmas (krūts, dzemdes kakla un zarnu) darbotos atbilstoši ES vadlīnijām, ir nepieciešami 10 miljoni eiro. 30 miljoni eiro nepieciešami jaunākās paaudzes biomarķieru, ķīmijterapijas un mērķa terapijas medikamentu finansēšanai. Būtiska ir ģimenes ārstu plašāka iesaiste vēža savlaicīgā diagnostikā un pēcārstēšanas novērošanā, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu īstenošana.
Kā minēja Onkoloģisko pacientu Saeimas atbalsta grupas vadītāja, deputāte Evita Zālīte- Grosa, Jaunā Konservatīvā partija 9. oktobrī tikās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli un pārrunāja onkoloģijas problēmas Latvijā. JKP no savas puses izteica priekšlikumus par avotiem, no kuriem finansēt onkoloģijas jomu: "Ir idejiski pareizi, ka tie produkti, kas veicina onkoloģisko saslimstību, ir pakļauti augstākām nodokļu slogam, no kura mērķtiecīgi finansē vēža ārstēšanu. Tie ir tabakas izstrādājumi, neveselīga pārtika un alkohols". Evitas Zālītes-Grosas viedokli atbalstīja arī dr. Jānis Eglītis un Latvijas Onkologu Ķīmijterapeitu asociācijaspriekšsēdētāja dr.Aija Geriņa-Bērziņa.
LOA un LOĶA jau ir vērsušās pie Saeimas frakcijām, Ministru prezidenta, Finanšu un Veselības ministrijām ar prasību 2021. gada valsts budžetā paredzēt nepieciešamo finansējumu.
