ONĀNISMS
mākslīga mehāniska savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu (fiziskais onānisms). Daži to pašu panāk tikai ar seksuāla rakstura fantāzijām (psihiskais onānisms). Ilgstoša onānisma laikā veidojas mākslīgi, organismam kaitīgi nosacījuma refleksi, tāpēc normālie seksuālie kairinātāji (pretēja dzimuma personas) var zaudēt savu dabiskā kairinātāja nozīmi. Ārstēšanā ir nozīme izskaidrošanai, psihoterapijai, nodarbībām, kas uzmanību un enerģiju ievirza citā gultnē (fiziskā kultūra, fizisks darbs), lai likvidētos kaitīgais reflekss. Svarīga ir profilakse bērna vecumā. Jānovērš visi cēloņi, kas ierosina aizskart dzimumorgānu apvidu (ādas slimības radīta nieze, spalīši). Jāizvairās no kairinošām seksuāla satura sarunām, literatūras, zīmējumiem. Bērna apģērbam jābūt pietiekami brīvam, tas nedrīkst pārāk cieši piegulēt starpenes apvidū. Gultai jābūt ne pārāk mīkstai un siltai, bērnam pēc gulētiešanas drīz jāaizmieg un pēc pamošanās tūlīt jāpieceļas un jāsaģērbjas, ilgi neuzturoties gultā. Pubertātes periodā svarīga ir pareiza, vecumam atbilstoša dzimumaudzināšana.
