Gan olnīcu vēzis, gan arī dzemdes ķermeņa vēzis joprojām ir izplatīti sieviešu mirstības cēloņi Latvijā un pasaulē. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un ginekoloģe Dace Rezeberga stāsta, ka olnīcu vēzis Latvijā visbiežāk tiek atklāts vēlīnās stadijās, kad ārstēšana vairs nav efektīva. Savukārt saslimstību ar dzemdes ķermeņa vēzi, kas visbiežāk veidojas no dzemdes gļotādas, var novērst, laikus atklājot pirmsvēža saslimšanu un apzinīgi to ārstējot.

Pirms olnīcu vēža bieži vien sievietei olnīcās rodas cistiski veidojumi, taču svarīgi atcerēties, ka cistas mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas, un ir arī tādas, kuras pašas ar laiku pazūd. Lai samazinātu risku saslimt ar olnīcu vēzi, menopauzē cistiskos veidojumus gan iesaka izņemt.

Kad olnīcu vēzis ir jau vēlīnā stadijā, vēdera dobumā nereti sāk uzkrāties šķidrums - veidojas ascīts. Tad sievietei ir sūdzības par smagumu vēderā, gremošanas traucējumiem un vēdera apjoma palielināšanos. Kad olnīcu vēzis ir sākuma stadijā, tas ir tik niecīgs, ka to ultrasonogrāfijā pat nevar pamanīt, taču tas izplatās pa vēdera dobumu, un tad pacientei ir iepriekš minētie simptomi.

"Tā kā joprojām nav īsti skaidrs, kāpēc rodas olnīcu vēzis, nav arī īpašu ieteikumu, kas būtu jādara vai jāievēro, lai samazinātu risku saslimt ar šo vēzi," saka speciāliste.

Dzemdes ķermeņa vēža tipiskais simptoms ir asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem. "Sievietēm lielākais risks saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi ir periodā pirms menopauzes iestāšanās (premenopauzē), kad menstruālais cikls ir traucēts, olnīcas vairs nestrādā regulārajā ritmā un ķermenī bieži vien veidojas estrogēnu pārprodukcija. Kad estrogēnu ir par daudz vai tie mazās devās iedarbojas nepārtraukti, dzemdes gļotāda saaug par daudz, un var veidoties pirmsvēža pārmaiņas." Šādos gadījumos var palīdzēt hormonālā ārstēšana. Ja sieviete ārstējas un seko līdzi visiem ārsta norādījumiem, tad no tālākās saslimšanas ar vēzi var izvairīties.

Savukārt menopauzē estrogēni sievietei veidojas taukaudos, līdz ar to jāatceras, ka aptaukošanās palielina risku saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi. Arī policistisko olnīcu sindroms var palielināt risku saslimt ar dzemdes ķermeņa vēzi.

Par savu pieredzi stāsta paciente, kura pārcietusi dzemdes kakla un pēc tam olnīcu vēzi: "Gadu pēc mazā iegurņa starošanas veicu kontroles analīzes un datortomogrāfijas izmeklējumu. Izmeklējumā nekādas patoloģiskas izmaiņas neredzēja, taču olnīcu vēža biomarķieris CA125 bija paaugstinājies. Tiku nosūtīta uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu vēdera dobumam, lai pārliecinātos, vai slimība nav izplatījusies. Taču arī šajā izmeklējumā man neko sliktu neatrada. Ko darīt? Audzēja marķieris aug, taču izmeklējumi neko neatrod? Manam ārstējošajam ārstam ienāca prātā doma, ka jāveic izmeklēšana ar pozitronu emisijas tomogrāfiju, kas var atrast metastāzes ļoti agrīni, tad, kad ar citām metodēm tās vēl nevar ieraudzīt."

<iframe 0"=" allowfullscreen=" frameborder=" src="https://www.youtube.com/embed/55zyXWRtW1g" height="315" width="560">