NVD vērsušies iedzīvotāji, kuri vēlas atgūt veselības aprūpei iemaksāto naudu
Rīga, 17.janv., LETA. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) ar jautājumiem par veiktās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas atmaksu vērsušies vairāki iedzīvotāji, aģentūrai LETA sacīja dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Pēc viņas paustā, kā pamatojumu šie iedzīvotāji norādījuši faktu, ka no 2019.gada 1.janvāra turpina darboties līdzšinējā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība, kā arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo valsts veselības apdrošināšanas ieviešanas termiņa pārcelšanu.
Štālberga norādīja - ja iedzīvotājs bija veicis brīvprātīgo veselības apdrošināšanas iemaksu un šobrīd vēlas to atgūt, iedzīvotājam ar iesniegumu jāvēršas NVD.
NVD pārstāve norādīja, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu dalīšanu divos "grozos". Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jāņem vērā, ka pilnā medicīnas pakalpojumu apjoma saņemšanai no 1.jūlija personām būs jābūt apdrošinātām. Līdz ar to, ja iedzīvotājs būs atguvis brīvprātīgo iemaksu, bet no 1.jūlija vēl arvien nebūs valsts apdrošināto personu lokā, viņam šī iemaksa būs jāveic atkārtoti.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.
Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.
Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.
Jau ziņots, ka no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pašlaik valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošinās iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, sekmīgi pieslēgtas sešas no 13 lielajām valsts datubāzēm, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
