NVD vadītāja: Nepastāv risks, ka Latvijā neizdosies ieviest e-veselības sistēmu
Šobrīd nepastāv risks, ka Latvijā neizdosies ieviest e-veselības sistēmu, šodien žurnālistiem preses konferencē par projektu "E-veselība 2015" apgalvoja Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Ierēdne skaidroja, ka NVD strādā pie elektroniskās darba nespējas lapas, e-receptes, pacientu portāla un visu radioloģisko izmeklējumu kopējās sistēmas. Pacientu portālā pacienti varēs piekļūt saviem datiem, kā arī šeit varēs strādāt tie ģimenes ārsti, kuriem šobrīd nav pašiem savu elektronisko sistēmu.
Mūrmane-Umbraško cer, ka tās ārstniecības iestādes, kuras būs gatavas, elektroniskās darba nespējas lapas un e-receptes rudenī varēs jau sākt lietot.
Visus risinājumus sākotnēji vajadzēja ieviest līdz šī gada 28.novembrim, tomēr uzreiz visus e-veselības risinājumus ieviest neizdosies, stāstīja NVD vadītāja. Dienests maija beigās un jūnija sākumā piesaistīs ārstus, tostarp ģimenes ārstus, lai testētu e-recepti, jo tā šobrīd ir izmēģināta tikai NVD testa sistēmā. Ārsti elektroniskajā sistēmā izrakstīs e-recepti, lai pārliecinātos, ka pacienti arī aptiekā ar šo recepti var saņemt izrakstītos medikamentus.
Mūrmane-Umbraško stāstīja, ka e-veselības ieviešanā tiek kavēti iekšējie termiņi, tomēr Eiropas Savienības fondu noteiktie termiņi vēl kavēti netiek.
Viņa stāstīja, ka e-veselība ir lielākais IT projekts, kuru Latvija cenšas ieviest, un, iespējams, tāpēc "neiet tik viegli, kā tas sākumā šķita". Jebkuram projektam pastāv risks, ka to neizdosies ieviest, tomēr, ņemot vērā, ka NVD savā sistēmā ir pārbaudījis e-recepti un tagad pārbaudīs elektronisko darba nespējas lapu un pacientu portālu, kuri funkcionē atbilstoši plānotajam, šobrīd Mūrmane-Umbraško nesaskata riskus, ka e-veselības sistēma izgāzīsies kā projekts "skolas.lv".
Viņa gan norādīja, ka nav zināms, kā, piemēram, strādās pacientu portāls, kad tas būs pieejams daudziem cilvēkiem uzreiz. NVD strādā pie dažādu sistēmas risku novēršanas, un notiek kļūdu monitorings, kuras pēc konstatēšanas tiek labotas. Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka e-veselība vēl šobrīd netiek piedāvāta iedzīvotājiem, jo atklāto kļūdu skaits ir augsts.
Vaicāta, vai ārstniecības iestādēm neradīsies problēmas ar savu sistēmu pievienošanu e-veselības sistēmai, Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tām ir jāveic izmaiņas "savā pusē", lai veiksmīgi pieslēgtos kopējai e-veselības sistēmai. Viņa arī atzina, ka ārstniecības iestādēm tas rada papildu izdevumus.
Savukārt uz jautājumu, vai pacientu datu drošība netiks apdraudēta e-veselības sistēmā, NVD vadītāja atbildēja, ka centrālai sistēmai datu drošības jautājumi ir ievēroti, tomēr jautājums ir par pašu ārstniecības iestāžu sistēmas iespēju nodrošināt datu aizsardzību. Vasarā tiks veikts audits, kura laikā tiks pārbaudīta sistēmas spēja aizsargāt pacientu datus.
Kā, atklājot e-veselības nedēļu, klātesošajiem norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), šis pasākums ļauj uzklausīt nozarē iesaistītos partnerus, kā arī analizēt attīstības iespējas un citu valstu pieredzi e-veselības īstenošanā.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā sākas šogad lielākais e-veselībai veltītais pasākums Eiropā "E-veselība 2015", kura laikā plānota augsta līmeņa konference "Es un mana veselība - nojaucot robežas", aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Aija Bukova-Žideļūna.
Konferences mērķis ir apvienot visus veselības nozarē iesaistītos partnerus, lai pilnvērtīgi analizētu e-veselības un veselības aprūpes procesu pilnveidošanas aktuālākos jautājumus, stāstīja Bukova-Žideļūna.
LETA jau ziņoja, ka e-veselības trīs projektu izstrādāšanā patlaban ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem "e-veselības" projektiem. Pērn pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro. Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja "Datorzinību centrs". Šī uzņēmuma apvienība kopā ar "E-Synergy" izstrādāja arī Izglītības un zinātnes ministrijas projektu "skolas.lv", kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.
LETA
