NVD: Stacionāro pakalpojumu pārstrādes pirmajā pusgadā tikai 4%; papildu līdzekļu piešķiršana slimnīcām gada nogalē nav paredzēta
Tikšanās laikā ar slimnīcu pārstāvjiem un Latvijas Slimnīcu biedrību, kas norisinājās ceturtdien, 5. septembrī, Nacionālais veselības dienests (NVD) pārrunāja pirmajā pusgadā izlietoto valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, plānotā pakalpojumu apjoma pārsniegšanu atsevišķās pakalpojumu programmās, kā arī nepieciešamību nodrošināt pacientiem valsts apmaksātas aprūpes pieejamību un nepārtrauktību arī gada otrajā pusē.
Kopumā 2024. gadā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti 642 miljoni eiro un 676 miljoni eiro stacionārās palīdzības sniegšanai. Būtiski, ka šogad plānotais finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem ir par 14% lielāks, savukārt stacionāriem pakalpojumiem par 14,6% lielāks nekā pērn.
Šogad valdība veselības nozarei papildus piešķīra 275 miljonus eiro, kas ir lielākais papildu piešķirtais finansējums, salīdzinot ar citām valdības prioritārajām nozarēm. No minētās summas ambulatoriem pakalpojumiem gada sākumā papildus piešķirti gandrīz 16 miljoni eiro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un gaidīšanas rindu mazināšanai speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un rehabilitācijai. Atšķirībā no citiem gadiem papildu līdzekļu piešķiršana gada nogalē nav paredzēta, līdz ar to ārstniecības iestādēm ir jāplāno pakalpojumu sniegšana esošā budžeta ietvaros.
Veicot izvērtējumu par līdzšinējo ambulatoro un stacionāro pakalpojumu sniegšanu, NVD secinājis, ka šobrīd pakalpojumu pārstrāde, t.i. pakalpojumu sniegšana lielākā apmērā nekā gadam piešķirtais valsts finansējums, novērojama tikai atsevišķās pakalpojumu grupās. Ambulatoro pakalpojumu pārstrāde ir 6% apmērā un tā galvenokārt attiecas uz dienas stacionāra pakalpojumiem, piemēram, vispārējo ķirurģiju, otolaringoloģiju un rehabilitāciju dienas stacionārā, savukārt stacionāros kopējā pārstrāde veido 4% un tā ir novērojama neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un atsevišķu pakalpojumu programmās.
“Papildu finansējums veselības nozarei tika piešķirts jau gada sākumā un tas ir sniedzis būtisku ieguldījumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem. Tie ir līdzekļi, ar kuriem varam rēķināties. Primāri nodrošināsim pieprasījuma segšanu prioritāro pakalpojumu jomā, sekundāri – citās pakalpojumu grupās. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši valdības lēmumam resursus novirzīt ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, veselības nozarei šobrīd ir ļoti būtiski efektīvi pārvaldīt tai pieejamos līdzekļus, ievērojot un sabalansējot gan iedzīvotāju, gan pakalpojumu sniedzēju vajadzības,” pēc tikšanās pauda NVD direktors Āris Kasparāns.
Analizējot ārstniecības iestāžu pakalpojumu finansēšanas datus, šī gada rudenī plānots veikt ārstniecības iestādēm gadam plānoto līdzekļu pārdali – valsts finansējums no pakalpojumiem, kurus ārstniecības iestādes sniedz mazāk nekā plānots, tiks novirzīts iedzīvotāju pieprasītāko pakalpojumu nodrošināšanai. Veicot finansējuma pārdali stacionāros, līdzekļi prioritāri tiks novirzīti prioritārajām pakalpojumu grupām – neatliekamajai palīdzībai, pakalpojumiem bērniem, onkoloģijas pakalpojumiem, transplantācijas nodrošināšanai, infekcijas slimību ierobežošanai u.c.
Gaidīšanas rindu garums valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai dažādās ārstniecības iestādēs atšķiras. Situācijās, kad cilvēkam nepieciešama ārsta konsultācija, izmeklējums vai cita valsts apmaksāts pakalpojums, bet izvēlētajā ārstniecības iestādē tā saņemšanai ir gara gaidīšanas rinda, jāvēršas kādā citā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksāto veselības aprūpi. Informācija par šo pakalpojumu sniedzējiem pieejama www.rindapiearsta.lv vai zvanot uz NVD Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 80001234.
