NVD pārstāvis: Veselības pakalpojumu saņēmējus nav iespējams "izfiltrēt", jo valsts datubāzēs par tiem trūkst informācijas
Rīga, 10.janv., LETA. Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējus nav iespējams saklasificēt likumā paredzētajās grupās tādēļ, ka valsts datubāzēs par šiem cilvēkiem trūkst informācijas, žurnālam "Ir" pastāstījis Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs.
Pēc viņa skaidrotā, jaunā kārtība, kas paredz divus veselības aprūpes pakalpojumu "grozus", nosaka trīs ceļus, kā cilvēks var tikt pie pilnā veselības aprūpes pakalpojumu "groza". Pirmkārt, pilnais veselības aprūpes pakalpojumu "grozs" pienākas visiem darba ņēmējiem, kuri maksā sociālo nodokli, otrkārt, tas pienākas bērniem, pensionāriem un citiem, kas veido 21 sociāli mazaizsargāto grupu, treškārt, tas pienākas iedzīvotājiem, kuri paši veikuši brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas.
Tomēr, tikai savietojot esošās datubāzes, nav iespējams izfiltrēt visus cilvēkus, kuriem pienākas pilnais "grozs", žurnālam skaidrojis Labsvīrs. Piemēram, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem redzami cilvēki, kas saņem ģimenes pabalstu, tātad visi, kuri audzina bērnus, bet no šiem datiem neesot iespējams atlasīt "vienu no vecākiem, kas audzina bērnu līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem".
Programmatūras izstrādāja "ZZ dats" uzdevumos bijusi konfigurāciju izstrāde datu savietojamībai, bet tai neesot bijis jāmeklē valsts datubāzēs trūkstošā informācija. Piemēram, vēl vienai apdrošināto grupai - Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušajiem - dati esot "Excel" tabulā, un tie e-veselības sistēmā jāievada manuāli.
Līdzīgi esot ar informāciju par pilnīgi visiem pansionātu iemītniekiem, jo arī viņiem visiem pienākas pilns pakalpojumu grozs. Bijis pieņēmums, ka pansionātos dzīvo vai nu vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēji un viņi jau ir datubāzēs, tomēr izrādījies, ka pansionātos dzīvo arī cilvēki, kuri nesaņem nekādu pensiju. "Pašvaldības ir ieinteresētas, lai šie cilvēki būtu veselības apdrošināšanas sistēmā. Bet diemžēl ne katrā pansionātā ir datubāzes, bieži vien klientu dati nav savadīti pat "Excel" tabulās, tie ir kladēs. Un šādi dati arī jādabū iekšā sistēmā," žurnālam skaidrojis NVD pārstāvis.
Jautāts, vai visi darbi nebija paredzami jau tad, kad izsludināja konkursu par sistēmas izstrādi, Labsvīrs atbildējis, ka aprakstīt visu specifikācijā un cerēt, ka viss izdosies bez kļūdām, būtu naivi. Viņaprāt, jau vasarā, kad sāka modelēt sistēmu, bija skaidrs, ka termiņš ir par īsu, lai 1.janvārī sistēma sāktu darboties. "Bet to jau nevarēja visiem teikt. Mums, ierēdņiem, bija jārīkojas saskaņā ar likumu, kas nosaka, ka no 1.janvāra sistēmai jāstrādā," "Ir" sacījis NVD pārstāvis.
Kamēr nav skaidrības datos, joprojām nav zināms arī tas, cik cilvēkiem nepienākas pilnais veselības aprūpes pakalpojumu "grozs".
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ atbalstīja priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos "grozos".
Atbalstītais priekšlikums paredz jaunās kārtības darbību atlikt līdz 1.jūlijam, taču komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) žurnālistiem skaidroja, ka rosinās vēl precizēt atlikšanas datumu, nosakot to līdz 1.jūnijam.
Komisijai vēl būs jābalso par attiecīgu likuma grozījumu redakciju virzīšanu skatīšanai Saeimā.
LETA jau ziņoja, ka no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma tehnisku problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iepriekš norādījusi, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas.
