NVD noliedz e-veselības līdzekļu nelietderīgu tērēšanu, bet atzīst - visu projektu laikā neizdosies pabeigt
Nacionālā veselības dienests (NVD) noliedz Valsts kontroles pārmetumus par nelietderīgu 760 000 eiro izlietošanu e-veselības projekta ieviešanai, vienlaikus prognozē, ka noteiktajā termiņā viss, kas ir paredzēts līgumā un tiek finansēts no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, visticamāk, simtprocentīgā apmērā netiks ieviests.
Intervijā laikrakstam "Diena" NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško norāda, ka dienesta rīcībā nav pilnas informācijas, kā Valsts kontrole minēto summu aprēķinājusi. Taču no informācijas, kas ir pieejama, esot redzams, ka 250 000 eiro no minētās summas ir izlietoti projektam, kuru īstenoja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, līdz ar to tas vispār nav attiecināms uz NVD.
"Valsts kontrole uzskata, ka mums nevajadzēja veikt vairākas pārbaudes, kā sistēma strādā, mēs uzskatām, ka vajadzēja. Tur mūsu viedokļi atšķiras. NVD nepiekrīt, ka minētie 760 000 eiro ir iztērēti nelietderīgi. Tas ir tikai Valsts kontroles viedoklis, kuram mēs nepiekrītam, bet Latvijā katrs var paust savu viedokli," pauž Mūrmane-Umbraško.
Dienesta direktore arī min, ka vēl nevar runāt par neveiksmīgu projekta ieviešanu, jo tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies. Tas ir 2016. gada 1.janvāris, līdz ar to tikai tad varēs pateikt, vai projekta īstenošana ir veiksmīga vai neveiksmīga.
Vienlaikus viņa atzīst, ka līdz 2016.gada 1.janvārim tas, kas ir paredzēts līgumā un tiek finansēts no ES struktūrfondiem, visticamāk, simtprocentīgā apmērā netiks ieviests. Tomēr pamata lietas (e-receptes, elektroniskās darba nespējas lapas, elektroniskie nosūtījumi un portāls) tiks palaistas. Viņa gan nevar pateikt, vai šos pakalpojumus varēs lietot visi iedzīvotāji.
Tāpat NVD direktore nevar pateikt, cik liels ir risks, ka Eiropas naudu nākties atmaksāt.
Mūrmane-Umbraško norāda, ka projektam bijuši daudzi klupšanas akmeņi. "Projekts iet ilgi, bet jāsaprot, ka tas ir ticis mētāts no iestādes uz iestādi, kas tā ieviešanai par labu nav nācis. Projekta ieviešanā ir bijuši vāji brīži, kad nav bijis labas pārvaldības. Bet pēdējos gados, kopš tas ir NVD pārziņā, domāju, ka projekts tiek pārvaldīts vairāk vai mazāk veiksmīgi. Jāsaprot, ka šis ir milzīgs projekts un to ieviest nav viegli ne mums, ne izpildītājiem. Zināšanu, kā to izdarīt vislabāk, reizēm pietrūkst gan mums, gan izpildītājiem," viņa uzsver.
Valsts kontroles atzinumu NVD neapstrīdēs, jo to var darīt tikai Veselības ministrija, kurai šis atzinums tika sniegts. Mūrmane-Umbraško gan pieļauj, ka ministrija to nedarīs.
Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz ES fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu. Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt ES piešķirtos līdzekļus.
Gadījumā, ja noslēguma pārbaudēs par projekta ieviešanu tiks konstatēts, ka projekta mērķi nav sasniegti, un piešķirtos ES līdzekļus atzīs par nepamatoti izlietotiem, Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Veselības ministrija gan apstiprinājusi, ka no šā gada oktobra būs pieejama neliela daļa no pakalpojumiem.
Tāpat secināts, ka lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ NVD nelietderīgi izlietojis jau 760 000 eiro. Šie līdzekļi tērēti, maksājot par koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrādi pasākumam, kas nemaz netiek turpināts, tāpat ir maksāts par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības risinājumu pilnveidošanu, organizētas e-veselības lietošanas apmācības, lai gan pati sistēma nav pieejama.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) arī atzinis, - lai projektu īstenotu, nepietiks ar līdz šim piešķirtajiem līdzekļiem. Ministrija vēlas vēl aptuveni 36 miljonus eiro, tomēr neesot lielu cerību, ka visu prasīto summu saņems. Minsitrija plāno vērsties valdībā.
Tāpat ministrs paudis, ka par e-veselības projekta ieviešanas neveiksmēm atbildīgās personas pagaidām nevajag meklēt, tomēr tas tiks darīts, ja nāksies atmaksāt piešķirtos ES fondu līdzekļus.
LETA
