NVD nemeklē vainīgos, kuru dēļ nav izdevies sākt lietot sistēmu veselības pakalpojumu nodalīšanai sociāli apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem
Rīga, 3.janv., LETA. Nacionālais veselības dienests (NVD) nemeklē vainīgos, kuru dēļ janvārī nav izdevies sākt lietot sistēmu, kas ārstniecības personām nodrošinās informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem, bet tā vietā koncentrējas uz to, lai jauno kārtību reāli sāktu piemērot no februāra, šorīt LTV "Rīta panorāmā" sacīja NVD direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs.
Labsvīrs uzsvēra, ka ar īstiem cilvēku datiem sistēmā sākts strādāt tikai pēdējās pirmssvētku dienās, kad arī atklājušās kļūdas. Ierēdnis problēmas saistīja ar to, ka projekts ir ļoti apjomīgs, trūcis laika, bet agrāk tā īstenošanu sākt neesot bijis iespējams, jo pēc likuma izmaiņām vajadzējis vēl iegūt finansējumu, izsludināt iepirkumus u.tml.
Labsvīra vērtējumā, politiķu dotais termiņš projekta īstenošanai esot bijis "ļoti ambiciozs".
NVD pārstāvis arī tagad nedeva 100% garantiju, ka sistēma sāks strādāt februārī, jo iesaistīto pušu esot ļoti daudz un varot gadīties kādas neparedzētas situācijas.
Pēc Labsvīra vārdiem, atbildīgās iestādes izskatot iespēju atmaksāt līdzekļus cilvēkiem, kuri veikuši brīvprātīgās iemaksas, bet nekādus papildu labumus nav ieguvuši, tomēr viņš uzsvēra, ka veselības aprūpes finansēšanas sistēma Latvijā ir solidāra un iemaksas nav saistītas ar konkrētu saņemto pakalpojumu apmēru.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) ir paziņojusi, ka sistēmai, kas ārstniecības personām nodrošinās informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem, tiešsaistē jāsāk strādāt nedēļas laikā, bet jauno kārtību reāli piemērot varētu sākt pēc mēneša. Ministre skaidroja, ka nedēļas laikā arī pašiem iedzīvotājiem e-veselības sistēmā būtu jāredz savs apdrošināšanas statuss. Savukārt mēneša laikā IT speciālisti prognozē atbilstošu sistēmas darbību, klāstīja ministre.
Čakša skaidroja, ka atbilstoši termiņiem 22.decembrī IT sistēma tiks nodota testa vidē. Reizē savu lomu nospēlējis tas, ka Fizisko personu datu apstrādes likums neļaujot veikt testēšanu ar reāliem datiem, norādīja politiķe.
Tikmēr programmatūras izstrādāja "ZZ dats" direktora vietnieks Edžus Žeiris aģentūrai LETA pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) veic programmatūras uzstādīšanu, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu "grozu" sistēmu.
Viņš norādīja, ka "ZZ Dats" programmatūru ir izstrādājis un nodevis pasūtītājam 2018.gada 20.decembrī, atbilstoši iepriekš saskaņotam laika grafikam. Tāpat programmatūrai ir spēkā garantijas laiks, bet par tās uzstādīšanu produkcijas vidē ir atbildīgs NVD.
Žeiris nekomentēja, kas varētu būt radījis problēmas NVD sistēmā, kā arī, kad "divu grozu" pakalpojumu sistēma varētu darboties.
Kā ziņots, IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1.janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
