Notiks starptautisks seminārs par jaunāko ārstēšanas metožu izmantošanu asinsvadu ārstēšanā
Lai dalītos pieredzē un pārrunātu jaunāko ārstēšanas metožu izmantošanu asinsvadu ārstēšanā, sadarbojoties dažādu specializāciju invazīvās radioloģijas, asinsvadu ķirurģijas ārstiem, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 2023. gada 25. un 26. augustā notiks starptautisks seminārs par jaunākajām mazinvazīvām aortas un kāju artēriju slimību ārstēšanas metodēm. Tajā piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas vadošie invazīvie radiologi, kardiologi un asinsvadu ķirurgi, kā arī vieslektori no Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas. Invazīvās radioloģijas klīnikas operāciju zālē notiks vairāki operāciju paraugdemonstrējumi.
Starptautisko semināru organizē Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas darba grupa – invazīvā radioloģe Dr. Sanita Ponomarjova, invazīvā radioloģe Dr. Aina Kratovska, asinsvadu ķirurģe Doc. Patrīcija Ivanova. Tajā piedalīsies Latvijas vadošie invazīvie radiologi, kardiologi un asinsvadu ķirurgi, kā arī citu Baltijas valstu un Ukrainas minēto specializāciju vadošie ārsti.
Ar priekšlasījumiem un prezentācijām uzstāsies vieslektori no Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, kas stāstīs par operāciju pieredzē balstītām atziņām un secinājumiem, veicot asinsvadu operācijas mazinvazīvi un pacientam saudzīgi. Invazīvās radioloģijas klīnikas operāciju zālē notiks vairāki operāciju paraugdemonstrējumi. Klātesošie šīs operācijas varēs vērot klātienē. Operācijas norises gaitā operējošie ārsti detalizēti stāstīs par veiktajām darbībām.
Dr. S. Ponomarjova skaidro: “Pasākuma mērķis ir sapulcināt asinsvadu ekspertus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu jaunāko ārstēšanas metožu izmantošanu asinsvadu ārstēšanā, tādējādi veicinot sadarbību starp dažādu specializāciju invazīvās radioloģijas, asinsvadu ķirurģijas ārstiem.” Savukārt Dr. A. Kratovska uzsver: “Semināra uzdevums ir arī vienot ārstus – speciālistus, kas ikdienā veic mazinvazīvas asinsvadu operācijas.”
“Pasākumā piedalīsies gan invazīvie radiologi, gan asinsvadu ķirurgi, gan invazīvie kardiologi. Mums ir liels gods, ka Austrumu slimnīcā pulcēsies vadošie profesionāļi, lai gūtu jaunas zināšanas un profesionālās prasmes,” rezumē Doc. P. Ivanova.
Galvenais aortas un kāju asinsvadu slimību iemesls ir ateroskleroze. Ateroskleroze rada izmaiņas aortas un artēriju sieniņā, kā rezultātā asinsvadu sieniņa sabiezē un ar laiku asinsvads aizaug – tautas valodā to sauc par asinsvadu aizkaļķošanos.
Izmaiņu rezultātā arī iespējams, ka asinsvadu sieniņa paliek plānāka un asinsvads paplašinās, – šādus asinsvadu veidojumus sauc par aneirismām, kam ir tendence plīst, izraisot būtiskas iekšējas asiņošanas.
Mūsdienās lielākoties šādas slimības var ārstēt mazinvazīvi, t.i., no asinsvada iekšpuses asinsvadu “atplēš” vaļā, tajā ievietojot speciālus materiālus – caurulītes – stentus, kas notur asinsvadu atvērtu. Turpretim aneirismu gadījumos iespējams asinsvadā implantēt stentus, kam apkārt vēl ir protēze, tādējādi faktiski tiek izveidots jauns asinsvads, un, ievietojot šādu konstrukciju asinsvada paplašinājumā – aneirismā, asinis plūst pa šo stentprotēzi, un ir izslēgts asinsvada plīsuma risks.
Šādas mazinvazīvas ārstēšanas metodes sauc par endovaskulārām, un pēdējos 30 gados šī joma attīstās ļoti strauji. Operējot ar endovaskulārām metodēm, nav nepieciešami ķirurģiski griezieni, bet tikai neliels dūriens asinsvadā, caur kuru tiek ievadītas nepieciešamās ierīces. Asinsvadu ārstēšanā tik svarīgs nav kosmētiskais efekts, cik tas, ka, veicot mazinvazīvas operācijas, bieži vien nav nepieciešama vispārējā narkoze, un pēc šādām operācijām ir daudz ātrāka atveseļošanās.
Tāpēc šādas mazinvazīvas operācijas iespējams veikt pacientiem ar slimībām, kurām varbūt klasiska ķirurģiskā operācija nav iespējama. Piemēram, vēdera aortas aneirismas gadījumā pēc atvērtas ķirurģiskas operācijas pacientam sākotnēji nepieciešams stingrs gultas režīms, jo ir veikts plašs grieziens vēdera sienā, un slimnīcā jāpavada aptuveni nedēļa, savukārt kopējais rehabilitācijas periods ir vēl pāris mēnešu. Savukārt pēc endovaskulāras korekcijas pacients jau nākamajā dienā var staigāt un doties mājās.
Tomēr jāuzsver, ka katrai metodei medicīnā ir savi plusi un mīnusi, sava efektivitāte un arī komplikācijas. Mazinvazīvas ārstēšanas metodes ir salīdzinoši jaunas, un tajās tiek pielietoti arvien uzlaboti materiāli un inovatīvas pieejas. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi speciālistiem savā starpā komunicēt, dalīties pieredzē un apkopot zināšanas, lai ikdienas darbā meklētu pacientam labākos risinājumus un nemitīgi uzlabotu ārstēšanas iespējas.
