Noraida ieceri ļaut ikvienai personai lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves
Saeima šodien lēma noraidīt likumprojektu, kas paredzēja noteikt, ka ne tikai rīcībspējīgam cilvēkam ir tiesības pašam lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves.
Saeima šodien vērtēja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Iepriekš to noraidīja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Šo likumprojektu atbalstīja 12 deputāti no dažādām frakcijām, pret bija 32, bet atturējās 25.
Komisijas pārstāvis Romualds Ražuks (V), ziņojot par likumprojektu, sacīja, ka komisija to noraidīja, nenoliedzot likumprojekta autores - Veselības ministrijas - argumentus. Tāpat netiekot noliegta nepieciešamība sekot līdzi starptautiskajam regulējumam.
Tomēr likuma iesniedzēji nevarēja pārliecināt komisiju, ka cilvēkus, kuriem ar šo likumprojektu būtu tiesības pašiem lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves, nevarēs ar viltu vai māniem pārliecināt novēlēt orgānus medicīnai, neizslēdzot nelikumīgas darbības pret viņiem, skaidroja Ražuks.
Viņš arī piebilda, ka pašreizējā kārtība rada šādus aizsardzības mehānismus.
Grozījumi likumā par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā paredzēja, ka par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves lemt var ne tikai rīcībspējīga fiziskā persona, bet arī fiziskā persona, kuras rīcībspēja ierobežota ar tiesas lēmumu.
Šādi grozījumi bija nepieciešami, pamatojoties uz jau veiktajām izmaiņām Civillikumā, kur termins "rīcībnespējīga persona" aizstāts ar terminu "persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota tiesas noteiktajā apjomā". Šis likums nosaka, ka rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Tiesa, izvērtējot personas spējas (ja ierobežojama rīcībspēja), nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā un tikai pēc tam - vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi.
Tiesības lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves ir uzskatāmas par personiskām nemantiskām tiesībām, kas piemīt ikvienai personai, likumprojekta anotācijā norādīja Veselības ministrija. Tā kā attiecībā uz personiskām nemantiskām tiesībām saskaņā ar Civillikumu rīcībspēja nav ierobežojama, tad uzskatāms, ka tiesības lemt par sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves ir jebkurai personai. Līdz ar to nav būtiski, vai personai dzīves laikā ir vai nav ierobežota rīcībspēja tās mantiskajās tiesībās ar tiesas lēmumu, kā arī ir vai nav kādreiz nodibināta aizgādnība, norādīja Veselības ministrija.
Likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus un šūnas, un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.
LETA
