Tā kā lielākā daļa ģimenes ārstu un ārstu palīgu strādā kā pašnodarbinātas personas, tad ienākuma nodokļa pazemināšana uz 15% likmi varētu likties ļoti pozitīvs solis visiem mediķiem. Taču 2008. gads sākās ar "aukstu dušu", jo pieņemtās izmaiņās likumā "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli" par kurām mediķi pat nebija informēti, sāpīgi skar tieši pašnodarbinātos ģimenes ārstus un viņu palīgus.

Pirmkārt. Pašnodarbinātas personas, lai samazinātu apliekamos ienākumus, vairs nevarēs izmantot attaisnotos izdevumus. Tas nozīmē, ka izdevumus kas saistīti ar ārstēšanos un izglītību VID vairs neuzskata par attaisnotiem un VID darbiniekiem šeit neko nevar pārmest, jo viņiem ir jāpilda likuma prasības. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka apstākļos, kad visur ļoti plaši tiek runāts par veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanu, galvenais faktors, kas patiešām var uzlabot kvalitāti, tas ir, - izglītības līmeņa celšana - vairs neskaitās attaisnots izdevums. Iespējams, ka citu profesiju pašnodarbinātām personām tas nav tik aktuāli, taču ārstiem, ārstu palīgiem un māsām, kuriem, lai varētu atjaunot profesionālo sertifikātu, ik gadus regulāri jāmācās un jāapmeklē daudzi kursi, no kuriem lielākā daļa ir par maksu, izdevumi izglītībai ir visai nozīmīga pozīcija.

Otrkārt. Saskaņā ar likuma "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.² daļā minētajām pazīmēm gan ārsta, gan ārsta palīga vai māsas darbība kā pašnodarbinātai personai kļūst apšaubāma. Visas sešas pazīmes ir definētas tādā formā, ka skaidrojums var būt diametrāli pretējs, atkarībā no tā, kādas ir skaidrojošās personas vai amatpersonas intereses.

Piemēram, ja ārstam ir līgums ar VOAVA par valsts pasūtījuma izpildi, saskaņā ar šī likuma 8. panta 2.² daļā minēto pirmo pazīmi var tikt uzskatīts, ka ārsts ir ekonomiski neatkarīgs, jo šo neatkarību garantē līgums, kas nodrošina finansējumu ārsta saimnieciskajai darbībai, bet var būt arī gluži pretējs skaidrojums. Ārsts ir ekonomiski atkarīgs no VOAVA, jo saņem līgumā paredzēto atlīdzību par darbu un tāpēc nevar būt pašnodarbināta persona. Līdz ar to viņam jāmaksā nevis 15% ienākuma nodoklis, bet gan 25% kā darba ņēmējam.

Saskaņā ar trešo pazīmi valstī nevar pastāvēt neviena privātprakse, kas atrastos kādas slimnīcas vai poliklīnikas telpās, jo šīs pazīmes izpratnē konkrētais ārsts ir integrēts uzņēmumā, jo viņam šajā uzņēmumā ir konkrēta darba vieta un viņš sniedz pakalpojumus slimnīcas pacientiem vai potenciālajiem slimnīcas pacientiem. Tas nekas, ka pastāv milzīgas rindas uz plānveida izmeklējumiem un operācijām un valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai slimnīca pati spētu tikt ar šīm rindām galā.

Saskaņā ar piekto pazīmi neviens ārsts nevar būt pašnodarbināta persona, jo darbība notiek citas personas, proti – VOAVA, kontrolē. Kontroles esamību apstiprina gan līgums ar VOAVA, gan Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1046.

Saskaņā ar sesto pazīmi valstī nevar pastāvēt neviena ārsta privātprakse, kas atrodas īrētās un mēbelētās telpās, jo šajā gadījumā ārstam nepieder pamatlīdzekļi, bet personīgais autotransports vai atsevišķi personīgie instrumenti, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei šī panta izpratnē netiek ņemti vērā. Netiek ņemts vērā arī tas, ka ārsta galvenais pamatlīdzeklis, kas nodrošina saimniecisko darbību, ir viņa smadzenes. Lai nozīmētu pareizu ārstēšanu, vairumā gadījumu nekādi citi līdzekļi arī nav vajadzīgi.

Analoga situācija ir ģimenes ārstu palīgiem un māsām, kas laukos lielākoties ir pašnodarbinātas personas un kurām ir līgums ar ģimenes ārstu par noteikta darba apjoma veikšanu. Šī darba veikšanai viņi izmanto personīgo autotransportu un atsevišķus personīgos instrumentus, kas minētā likuma panta izpratnē, protams, netiek ņemti vērā. Līguma ietvaros tiek veiktas mājas vizītes, patronāža, paliatīvā aprūpe u.c. darbības, kas ir ārsta palīga vai māsas kompetencē. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26. panta prasībām ārstu palīgi ir sertificēti un reģistrējušies attiecīgajā ārstniecības personu reģistrā. Tātad prasības, ko izvirza likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" arī ir izpildītas un ārsta palīgiem vai māsām ir tiesības sniegt medicīniskos pakalpojumus patstāvīgi. Savukārt finansējumu, kas paredzēts ārsta palīgam vai māsai, tai skaitā šogad paredzēto algas pielikumu, ģimenes ārsts saņem no valsts apjomā, kāds ir paredzēts uz noteikto pacientu skaitu. Pie tam tas ir iezīmēts, kā ārsta palīga vai māsas finansējums. Pamatojoties uz līgumu, kas ir noslēgts starp ārstu un ārsta palīgu vai māsu kā pašnodarbinātu personu šis finansējums pilnā apjomā tiek pārskaitīts māsai. Arī darba apjomu, kas ir paredzēts ārsta palīgam vai māsai ar profesijas standartu ir noteikusi valsts. Taču atbildība par to, ka šogad, pēc algas pielikuma, kļūstot par darba ņēmēju, ārsta palīgs, faktiski katru mēnesi saņems vidēji par 60-80 Ls mazāk tiek uzlikta ģimenes ārstam, kurš arī pats šajā gadījumā atrodas neskaidrā situācijā. Ja ģimenes ārsts ar savu palīgu saglabā iepriekšējo līgumu, kā ar pašnodarbinātu personu, viņš riskē saņemt uzrēķinu par nenomaksāto sociālo un ienākuma nodokli.

Apstākļos, kad medicīnas nozarē trūkst gan ārstu, gan māsu, kad jaunie ārsti un māsas labprātāk meklē darbu ārzemēs nekā paliek Latvijā, kad valsts finansējums veselības aprūpei ir mazākais Eiropas Savienībā, kad valsts nemaksā pilnu veselības aprūpes pakalpojuma cenu, šādu prasību izvirzīšana mediķiem ir vairāk kā negodīga un norāda uz to, ka ierēdņiem, kas ir izstrādājuši šo likuma papildinājumu trūkst izpratnes par stāvokli un procesiem veselības aprūpes nozarē. Pateicoties šīm likuma normām politiķu solītais algas pielikums lielai daļai mediķu ir pārvērties reālā un iespaidīgā samazinājumā.

Ja valsts ir spējīga izsludināt algas pielikumu tikai tad, ja šo naudu ar uzviju dabū atpakaļ no pašiem mediķiem, mediķiem šādu pielikumu nevajag. Šaubos, vai redzot šādu attieksmi no valsts puses tagadējie medicīnas studenti pēc ārsta diploma iegūšanas gribēs braukt strādāt uz Rēzekni, Balviem vai Pāvilostu. ... un vai vispār ir jēga iet studēt medicīnu? Jo nav saprotams, kā tas var būt, ka Latvijā - demokrātiskā valstī, kādai profesijai tiek liegta iespēja izvēlēties uzņēmējdarbības formu. Ja tu strādā māsas profesijā, tev obligāti jākļūst algādzim! Lai gan citi likumi apgalvo, ka tu drīksti brīvi praktizēt, uzņēmējs tu nevari būt!

Ļoti ceru, ka notikušais ir nejauks pārpratums un Saeimā un valdībā atradīsies atbildīgi cilvēki, kas pareizi izpratīs situāciju un novērsīs šo kļūdu, pieņemdami lēmumu neattiecināt likuma "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.² daļā minētās normas uz medicīnas nozari.

Ceru, ka arī Jums, kolēģi, notiekošais nav vienaldzīgs un mēs visi aktīvi paudīsim sabiedrībai, Saeimai un valdībai savu viedokli par to, ka gribam dzīvot un strādāt valstī, kur arī valsts izturas godīgi pret saviem iedzīvotājiem.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente         Līga Kozlovska