No šodienas "Leģionāru slimības" ierobežošanai mājokļos karstā ūdens temperatūra jābūt +55 grādi
Rīga, 9.marts, LETA. No piektdienas legionelozes jeb tā dēvētās "Leģionāru slimības" inficēšanās risku mazināšanai karstā ūdens temperatūrai mājokļos jābūt ne zemākai par +55 grādiem pēc celsija, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Ar mērķi mazināt iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi, turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem. To paredz šogad 6.marta Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas stājās spēkā šodien.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotajiem datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji tiek reģistrēti 33 legionelozes gadījumi gadā. Infekcijas avots ir baktēriju "Legionella spp." saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar "Legionella spp." piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. SPKC sniegtie dati par 2017.gadu liecina, ka ir reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar legionelozi.
Secināts, ka vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties dušā. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu "Legionella spp." savairošanos.
"Legionella spp." var būtiski savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20 grādiem līdz +45 grādiem pēc Celsija, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50 grādiem līdz +60 grādiem, baktērija iet bojā. Tādēļ tika noteikts pienākums dzīvojamās mājas pārvaldītājiem turpmāk pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem.
Tāpat grozījumi noteikumos paredz pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldītājam izplatīt informatīvu materiālu dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos baktēriju izplatības ierobežošanai, piemēram, dušu galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma, pēc ilgstošas prombūtnes dažas minūtes jānotecina ūdens krānos un dušās ikreiz pirms ūdens lietošanas, u.c.
Vienlaikus, bez temperatūras kontroles ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, un piesaistot dzīvojamo māju pārvaldniekus, ir vienojušās uzsākt darbu pie vadlīniju izstrādes, saskaņā ar kurām dzīvojamās mājas pārvaldītājam būtu iespējams veikt risku izvērtējuma pasākumus katrā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Pēc to izstrādes tiks gatavoti un virzīti attiecīgi grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
