No jauna pieņem noteikumus par higiēniskā režīma ievērošanu ārstniecības iestādēs
Valdība no jauna pieņem noteikumus par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādēs, lai nepieļautu tādu infekcijas slimību izplatīšanos, kuru iemesls ir saistīts ar pacienta veselības aprūpi.
Šādi noteikumi jau tika pieņemti 2006.gadā, tomēr tajos ir ieviests liels skaits izmaiņu un grozījumu, tāpēc uz esošo noteikumu bāzes Veselības ministrija (VM) sagatavoja jaunu projektu.
VM eksperti uzsver, ka, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, pacientam ir jābūt pasargātam no iespējama inficēšanās riska ārstniecības iestādē.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra aprēķiniem Eiropas Savienībā (ES) aptuveni 4,1 miljons pacientu vidēji katru gadu iegūst ar veselības aprūpi saistītas infekcijas slimības, kuras vismaz 37 000 pacientu ir nāves iemesls.
Uzskata, ka aptuveni 20-30% gadījumu ar veselības aprūpi saistītās infekcijas slimības ir novēršamas, ievērojot pastiprinātus higiēnas un pretepidēmijas pasākumus, kurus nepieciešams aktualizēt atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem katrai ārstniecības iestādei ir jāizstrādā savs ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāns, balstoties uz piesardzības principu, un jāņem vērā noteikumu pamatprasības, ārstniecības iestādes darbība un tajā sniegtie pakalpojumi. Kā rāda Veselības inspekcijas sniegtā informācija, iestāžu plāni ir nepilnīgi izstrādāti, kā arī ārstniecības iestādēm trūkst spēju, tostarp cilvēkresursu un laika, pašām sagatavot pilnībā atbilstošus ārstniecības iestādes plānus.
Tāpat nepieciešamība ārstniecības iestādēs uzlabot ar veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību izplatības uzraudzību un kontroli, pastiprinot prasības šādu slimības gadījumu uzskaitei un gadījumu analīzei, kā arī nosakot infekcijas slimību izplatības ierobežošanas pasākumus iekšējās kvalitātes kontrolei.
Lai novērstu minētās problēmas, projektā iekļauti papildu aspekti, kas būtu jāietver ārstniecības iestādes plānā. Turpmāk plānā jāietver prasības darbiniekiem (apģērbam, rokām, rotaslietām), jo, kā norāda speciālisti, bieži iestāžu darbiniekiem nav izpratnes par atbilstošu apģērbu, pareizu nagu garumu un kopšanu, kā arī rotaslietu lietošanu, strādājot dažādās situācijās ar pacientiem. Tāpat būs jānosaka pasākumi darbinieku inficēšanās riska novēršanai ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, tostarp masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, difteriju un B hepatītu.
Ārstniecības iestādēm plānā arī būs jāiekļauj pasākumi, kas jāveic, ja iestādes darbiniekam konstatēta infekcijas slimība, kas rada infekcijas izraisītāja tālākas izplatīšanās risku darbinieku un pacientu vidū.
Lai sniegtu atbalstu ārstniecības iestādes plāna izstrādei, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti sadarbībā ar Veselības inspekciju izstrādās higiēniskā un pretepidēmiskā režīma paraugplānu, kas būs pieejams ārstniecības iestādēm.
Papildus minētajam projekts paredz precizēt ārstniecības iestādes plāna nosacījumus dezinfekcijas un sterilizācijas kārtībai.
Lai uzlabotu un atvieglotu ārstniecības iestādes plāna ieviešanu, projekts arī paplašina ārstniecības iestādes vadītāja pienākumus. Līdz šim iestādes vadītājs norīkoja atbildīgo personu par ārstniecības iestādes plāna ieviešanu un iekšējo kontroli. Tomēr turpmāk daudzprofilu slimnīcas vai universitātes slimnīcas vadītājam būs jāizveido infekcijas slimību kontroles komanda.
Tāpat paredzēts, ka ārstniecības iestādes vadītājs darba līgumā, amata aprakstā vai ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumā nosaka pienākumu ievērot ārstniecības iestādes plānu, kā arī nodrošina administratīvo atbalstu un sadarbību starp kontroles komandu vai atbildīgo personu, ārstniecības iestādes vadību un struktūrvienībām.
Lai vērstu uzmanību uz infekcijas slimību ierobežošanas pasākumiem un uz mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu pareizas lietošanas nozīmi, projekts papildināts ar normām, kas nosaka, ka pacienta veselības aprūpi ārstniecības iestādē organizē tā, lai nepieļautu citu pacientu, darbinieku un apmeklētāju inficēšanos, kā arī nepieļautu apkārtnes piesārņošanu, un ka mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus sagatavo un lieto saskaņā ar ražotāja noteiktajām lietošanas instrukcijām, metožu un procedūru aprakstiem.
Lai ārstniecības iestādē nodrošinātu atbilstošus apstākļus roku apstrādei un novērstu roku papildu piesārņošanu ar infekcijas slimību izraisītājiem, noteikta prasība, ka pie roku mazgātnes ir šķidrās ziepes, jo ziepes gabalos var būt infekcijas slimību ierosinātāju avots. Tāpat turpmāk pie roku mazgātnes būs jābūt vienreiz lietojamajiem papīra dvieļiem vai roku žāvētājam, jo auduma dvieļi ir labvēlīga vide mikroorganismu augšanai.
LETA
