No Covid-19 līdz depresijas ārstēšanai: 5 mīti par zivju eļļu

Ar veselību tradicionāli ir saistīti daudzi stereotipi, bažas un neskaidrības, vēl vairāk to ir saistībā ar uztura bagātinātājiem. Kurus vitamīnus un vērtīgas vielas dzert, cik daudz, vai tās var lietot kopā un vai tām visām ir kaut kāda jēga – jautājumu ir daudz, pat par tādu šķietami saprotamu un plaši lietotu bagātinātāju kā zivju eļļa. Tādēļ tikai 11% Latvijas iedzīvotāju to lieto regulāri, bet 26% - nekad. [1] Vienlaikus katrs piektais vispār nesaprot, kādēļ tā ir vērtīga, kas ir patiesība un kas – mīts. Piemēram, vai tā ir taisnība, ka E vitamīns kavē zivju eļļas uzsūkšanos? Un ka zivju eļļu vajag lietot tikai aukstajā sezonā? Bet tas, ka zivju eļļa palīdz vieglāk pārslimot Covid-19 – mīts vai pierādīts fakts? Un kā ir ar novecošanās procesu palēnināšanu? Skaidro RSU pasniedzēja un uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.

Vai zivju eļļa palīdz vieglāk pārslimot Сovid-19? Tā kā ir aktualizējušās bažas par jaunu Сovid-19 vilni, ir aktuāls arī jautājums par to, kā aizsargāt sevi un savus tuviniekus no šīs slimības. “Pastāv virkne pētījumu, kas mēģinājuši izpētīt omega-3 iespējas mazināt mirstību no Covid-19. Neliels 2021. gada pētījums noteica omega-3 indeksu 100 Covid-19 pacientu asinīs. Izmēģinājuma dati liecina, ka lielāks omega-3 indekss var mazināt mirstības no Covid-19 risku. Te, protams, jāatceras, ka šī taukskābe nav vienīgais faktors, kas ietekmē slimības gaitu. Otrs pētījums atbalstīja ideju, ka smaga Covid-19 risku var noteikt pēc omega-3 indeksa. Visbeidzot, vēl viens augstas kvalitātes pētījums parāda, ka lielākas izredzes izdzīvot ir tiem kritiski smagiem slimniekiem, kam ir optimāls omega-3 līmenis. Ja mēs vēlamies, lai būtu spēcīga imunitāte, ir regulāri jālieto zivju eļļa,  taču ir jāņem vērā, ka reālu efektu var panākt tikai tad, ja sasniedzam 1000 mg dienā. Tādēļ izvēlieties produktu ar maksimālu EPA un DHA (vērtīgas aminoskābes, ko tās satur) koncentrāciju – šie ir rādītāji zivju eļļas etiķetē, kas mūs interesē,” stāsta eksperte.

Vai zivju eļļu jālieto tikai tajos mēnešos, kuru nosaukumā ir burts “r” (piemēram, decembrī)? Šis mīts mūsu sabiedrībā iesakņojās vēl padomju laikos, tādēļ katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, kā atklāja aptauja,[2] zivju eļļu lieto tikai aukstajos mēnešos, proti, no septembra līdz aprīlim. Vēl 53% rīkojas “cikliski”, proti, lieto to neregulāri, kā pagadās, tas, protams, lielā mērā ir saistīts ar to, ka sabiedrībā trūkst izpratnes, kādēļ ir nepieciešama zivju eļļa (proti, omega-3). 20% nezina, kur slēpjas tās vērība, turklāt tas īpaši izteikts jauniešu vidū – 26% un 28% cilvēku vecumā no 18 no 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem nezina par omega-3 sniegto labumu. Patiesībā omega-3 krājumus organismā ir jāpapildina visa gada laikā. “Šī ir ļoti bēdīga statistika, ar izteiktu ietekmi uz mūsu uztura ieradumiem: ja mēs nezinām par konkrētas vielas sniegto labumu, mēs nesekojam tam, lai uzturā lietotu pietiekami daudz zivju un jūras velšu, un nekompensējam to citos veidos. Rezultātā cieš veselība: ja ir omega-3 deficīts, tad ar laiku rodas problēmas ar sirdi un asinsvadiem, tostarp paaugstinās arteriālais spiediens, pieaug infarkta un insulta riski, rodas sāpes locītavās, pasliktinās mentālās spējas, atmiņa, redze, palielinās t.s. sliktā holesterīna līmenis. Neatkarīgi no vecuma ir vērojama trauksme un augstāks depresijas risks.”

Vai zivju eļļu nedrīkst lietot kopā ar E vitamīnu un citiem vitamīniem? Ir zināma pārliecība, ka omega-3 “nedraudzējas” ar citiem vitamīniem, īpaši ar E vitamīnu. Tā tas nav. Lai novērstu omega-3 oksidēšanos, visos sastāvos tiek pievienoti antioksidanti – jau vairākus desmitus gadu pirmā izvēle ir E vitamīns, jo tas ir drošs, efektīvs un pārbaudīts vitamīns, kas sinerģiski darbojas kopā ar omega-3 tik ilgi, cik nepieciešams jūsu organismam. Nav neviena kvalitatīvā zinātniskā pētījuma, kurš pierādītu pretējo, turklāt, pavisam nesen Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ekspertu grupa atkārtoti izvērtēja E vitamīna svarīgo nozīmi un atkārtoti secināja, ka tas aizsargā omega-3 no oksidēšanās bojājumiem.[3] Tāpat nav pētījumu, kuros būtu pierādīts, ka E vitamīns mūsu organismā aizsargātu omega-3 īsāku laiku, nekā, kādi citi līdzekļi. Tādēļ mans padoms: aptiekas plauktā izvēloties zivju eļļu, ir jāpievērš uzmanība EPA un DHA koncentrācijai un pēc tam sertifikātiem, ko izsniegusi, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Starptautiskais zivju eļļas standarts (IFOS), u.t.t.,” skaidro pieredzējusī uztura speciāliste.

Vai zivju eļļa palīdz bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu? Pēc RSU pasniedzējas teiktā, ja bērns cieš no UDHS, zivju eļļa var būt atbalsts situācijas uzlabošanai: septiņos randomizētos klīniskajos pētījumos secināts, ka aminoskābju, ko satur zivju eļļa, EPA un DHA, deficīts būtiski samazina uzmanības līmeni. Situācijas koriģēšanai ieteicams uzņemt vismaz 500 mg EPA dienā (šīs aminoskābes apjoms ir norādīts uz zivju eļļas etiķetes).[4]

“Zivju eļļa kopumā palīdz samazināt mentālo problēmu, trauksmes, depresijas risku, uzmanības un koncentrēšanās, atmiņas problēmas. Tas ir aktuāli arī bērniem, kuru vidū pēdējos gados vērojama plašāka UDHS izplatība, un pieaugušajiem, kuri cieš no stresa saspringta darba un ģimenes pienākumu apvienošanas dēļ, jaunajām māmiņām, kuras nereti cieš no pēcdzemdību depresijas un izdegšanai, kuru izpausmes var un vajag samazināt, savlaicīgi rūpējoties par savu veselību. Protams, jāatceras, ka šo slimību ārstēšana ir komplekss pasākums un zivju eļļa ir tikai viens no atbalsta mehānismiem,” piebilst eksperte.

Vai mēs ar pārtiku uzņemam pietiekami daudz omega-3 un vai ir nepieciešama papildu “ķīmija”? Vairāk nekā trešdaļa (37%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopā ar pārtiku uzņem pietiekami daudz omega-3, tādēļ nedomā par zivju eļļas lietošanu. Pētījumu rezultāti atklāj, Latvijas iedzīvotāji vidēji apēd desmit gramus zivs un jūras velšu dienā. Nedēļā tie ir 70 grami, bet jābūt vismaz 360 gramiem. Piecas reizes mazāk nekā nepieciešams!

Jāpiebilst, ka man izteikti nepatīk jēdziens “ķīmija”, kad to lieto attiecībā uz uztura bagātinātājiem. Viss, kas mums uz pasaules ir, ir ķīmija! Arī ūdens ir nekas cits kā H2O molekula. Zivju eļļu iegūst no zivīm. Tās nav nekādas mākslīgas zivis, lai būtu pamats bažām.

“Global Organization of EPA and DHA Omega-3” iesaka visiem cilvēkiem lietot vismaz 500 mg EPA un DHS diennaktī visa gada laikā, bet grūtniecēm un barojošām mātēm – no 700 līdz 1000 mg omega-3, no kuriem vismaz 300 mg jābūt DHA. “Taču jāatceras, ka, jo spēcīgāk izteiktas pozitīvas izmaiņas vēlamies redzēt (trauksmes samazināšanās, UDHS simptomu samazināšanās, imunitātes, sirds veselības, asinsvadu, locītavu, u.t.t. nostiprināšana), jo augstāka omega-3 koncentrācija mums ir nepieciešama. Es orientētos uz 1000 mg omega-3 dienā, un aptiekās iesaku meklēt produktus ar maksimāli lielo vērtīgo vielu koncentrāciju”, komentē RSU pasniedzēja. Turklāt tagad aptiekās var atrast inovatīvu zivju eļļu ar visaugstāko iespējamo EPA+DHA koncentrāciju - tikai pusē tējkarotes var saņemt iespaidīgo daudzums vērtīgo Omega-3 taukskābju (EPS, DHS u.c.), kuru attiecība ir optimāli sabalansēta – proti, 1645 mg. “Ir arī produkti bez zivju piegaršas”, piebilst uztura speciāliste.