NMPD vadītāja: Kadru mainība dienestā nav saistīta tikai ar atalgojumu
Rīga, 24.apr., LETA. Kadru mainība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nav saistīta tikai ar atalgojumu, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda dienesta direktore Liene Cipule.
Viņa sacīja, ka dienestam nākas saskarties ar diezgan augstu kadru mainību, un viens no iemesliem ir atalgojums. Vienlaikus arī šogad joprojām notiek kadru aizplūšana, un tas nav saistīts tikai ar atalgojumu, bet arī ar augsto darba intensitāti, kas nav atbilstoša atalgojumam.
Cipule uzskata, ka tieši sekundārie izsaukumi ir viens no iemesliem, kāpēc aizplūst darbinieki, tāpēc dienesta un veselības politikas veidotāju uzdevums ir meklēt iespējas mazināt šo intensitāti. "Nevar sagaidīt, ka darbam šādā režīmā piesaistīsim daudz cilvēkus ar nepieciešamajām kompetencēm par attiecīgo atalgojumu. Grūti arī atrast lielu skaitu tik augstas kvalifikācijas darbiniekus. Ja izsaukumu skaits vēl augs, pieprasījums būs vēl lielāks," norāda Cipule.
Pēc viņas teiktā, satraucošs ir arī tas, ka stacionāros algu pieaugums bijis nozīmīgāks salīdzinājumā ar NMPD. "Ja dienestam paredz konkrētus līdzekļus atalgojumam, tiek noteiktas likmes. Nav lielu iespēju pašam manevrēt ar dažādām motivācijas iespējām, ko var darīt slimnīcas. Valsts kapitālsabiedrībām ir citi algu veidošanas principi, turklāt tās arī pelna. Mūsu konkurētspēja pret stacionāriem, īpaši Rīgā, ir samazinājusies," atzīst Cipule.
Viņa norāda, ka daudziem darbiniekiem NMPD nav vienīgā darba vieta - viņi strādā uzņemšanas nodaļās gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Katram atalgojums atšķiroties, jo tas atkarīgs gan no bērnu skaita, darba stāža, nakts stundām, riska piemaksām un citiem faktoriem.
Cipule lēš, ka vidēji atalgojums stacionāros ir par 5%-10% lielāks nekā NMPD. Tā esot nozīmīga nauda darbiniekiem, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā šo situāciju mainīt.
NMPD vadītāja informēja, ka koledžās būs iespēja caur Eiropas struktūrfondu līdzekļiem sertificēt ārstu palīgus. Līdz šim programmā pēdējā mācību gada izmaksas bija jāsedz pašam studentam. Ņemot vērā, kādu atalgojumu NMPD var piedāvāt ārsta palīga sertifikātu ieguvušajam cilvēkam, šis neesot bijis veiksmīgs process. Dienests katru gadu mēģināja rast līdzekļus ārstniecības personu sertifikācijas gada apmaksai, bet tagad šo jautājumu varēs atrisināt caur Eiropas struktūrfondiem.
Cipule pieļauj, ka jau tuvākajā laikā resursu jautājums pieejamības ziņā kļūs vieglāks. Vienlaikus, ja NMPD iekšēji nepaveiks nepieciešamos darbus, dienestā joprojām būs darbinieku noturēšanas problēmas.
Veselības ministrija (VM) norādījusi, ka par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu varētu tikt apmācīti 380 ārstu palīgi, tomēr Cipule uzskata, ka nav garantijas, ka visi 380 ārstu palīgi nāks uz darbu NMPD. Viņa ļoti priecātos, ja vismaz divas trešdaļas no tiem gribētu strādāt dienestā. "Daļa darbinieku turpinās doties izdienas pensijā, un mums jāsaprot, kā nodrošināt darbu, kad darbinieki saslimst vai dodas atvaļinājumā," norāda NMPD direktore.
Pēc viņas domām, ar šīm divām trešdaļām kādam laikam varētu pietikt, bet tas neesot sistēmisks risinājums. Eiropas fondu līdzekļi problēmu risinātu tikai uz brīdi, pēc zināma laika atkal būs jāmeklē sistēmiski risinājumi. Pagaidām par izglītības jautājumiem dialoga līmenī notiek sarunas gan ar koledžām, gan Rīgas Stradiņa universitāti, tāpat arī iekšēji notiek diskusijas, kādā veidā rūpēties par cilvēkresursu atjaunošanu.
Plašāku interviju ar Cipuli var izlasīt aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+ ( http://www.leta.lv/plus/133EDBDA-C241-10DC-A8F9-E0D3E2659F3E/ )
