NMPD direktore: Kaut arī dienests strādā profesionāli, tas atrodas uz izdegšanas sliekšņa

Rīga, 4.sept., LETA. Kaut arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) strādā ļoti profesionāli, tas atrodas uz izdegšanas sliekšņa, šodien Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē sacīja dienesta direktore Liene Cipule.

Kaut arī Darba likumā noteikts, ka normālais darba laiks ir 160 stundas mēnesī, Cipule informēja, ka NMPD brigāžu darbinieki mēnesī vidēji strādā 230 līdz 240 stundas, turklāt dienestā strādājošo vidū ir cilvēki, kuri mēnesī strādā 300 un pat vairāk stundas.

Ilgstoši uz NMPD darbiniekiem attiecies tā sauktais pagarinātais normālais darba laiks, kas pieļāva darbiniekiem strādāt vairāk nekā to paredz Darba likums, tomēr Satversmes tiesa šo likuma normu no nākamā gada atzinusi par spēkā neesošu. Tieši šis tiesas lēmums bijis viens no faktoriem, kas licis dienestam, kuram akūti trūkst darbinieku, pārskatīt savu darbību un resursus.

Pēc Cipules paustā, ja uzņēmumā darbinieki strādā pārāk daudz virsstundu, skaidrs, ka ar uzņēmumu kaut kas nav kārtībā. NMPD gadījumā tas parāda, ka kaut kas nav kārtībā ar visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Neviena iestāde ilgstoši nevar strādāt ar plānotām virsstundām, un tieši tāpēc svarīgi dienesta resursus plānot efektīvi, skaidroja Cipule.

Cipule skaidroja, ka dienestam pieejamais "resurss" daudzus gadus nav pārskatīts, turklāt attālos reģionos NMPD veic ļoti daudz dažādu funkciju, tostarp sociālās aprūpes pakalpojumus, kā arī primārās aprūpes "robu lāpīšanu", kas nav dienesta kompetencē.

Pēc dienesta direktores teiktā, iedzīvotāju skaits samazinās, bet izsaukumu skaits nekļūst mazāks, turklāt dienests 50% gadījumu veic funkcijas, kas tam nebūtu jāveic, radot nopietnas problēmas. Dienas laikā NMPD veic 1210 izsaukumus, un tikai 650 izsaukumi atbilst dienesta funkcijām, sacīja Cipule.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā darbinieku trūkumu, pagarinātā normāla darbalaika atcelšanu un citus faktorus, dienestam nav resursu, lai spētu nodrošināt ne tikai savas funkcijas, bet arī tos darbus, kas būtu jāveic citām ārstniecības personām vai pat sociālajiem dienestiem.

Cipule norādīja, ka gadījumā, ja dienestam pēkšņi parādītos vēl 250 mediķu, nevajadzētu veikt nekādas izmaiņas, tomēr diemžēl šis risinājums esot nereāls, kā rezultātā, neko nedarot, nākamgad varētu nākties slēgt 35 brigādes.

NMPD direktore saprotu, ka cilvēku ieradumi nav viegli maināmi un dienests nevar pēkšņi pārtraukt sniegt palīdzību arī gadījumos, kad pēc būtības NMPD palīdzība nav nepieciešama. Saņemt palīdzības atteikumu apmēram pusē izsaukumu iedzīvotājiem būtu pārāk "satraucošs" notikums, tāpēc NMPD ir sācis veikt darba organizācijas izmaiņas.

Kaut arī publiski izskanējušas dažādas bažas par izmaiņu ietekmi uz palīdzības saņemšanu un darbiniekiem, Cipule arī sarunā ar pašvaldību vadītājiem uzsvēra, ka operatīvā informācija nepārtraukti tiek monitorēta un negatīvas ietekmes uz izsaukumu izpildīšanu neesot.

Vienlaikus Cipule sacīja, ka operatīvo situāciju bieži vien ietekmē ļoti daudz faktori, tostarp iedzīvotāju ieradumi, masu pasākumi, negadījumi ar vairākiem iesaistītajiem, nogādāšana ārstniecības iestādēs, kā arī pacientu pārvešana no vienas iestādes citā gadījumos, kad attiecīgā slimnīca nevar uzņemt pacientu.

Jau ziņots, ka NMPD veic darba organizācijas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāka kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniedza NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.

Patlaban kolektīvo interešu strīds pārtraukts, jo Veselības ministrija, NMPD un arodbiedrība panākuši vienošanos, kas paredz uz laiku pārtraukt turpmāku NMPD brigāžu pārveidošanu Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos, bet turpināt pārmaiņas Rīgas un Kurzemes reģionā, veicot pastarpinātu rezultātu uzraudzību. Vienlaikus līdz 1.novembrim NMPD jāapkopo un jāiesniedz ministrijai informāciju par dienesta darba organizācijas izmaiņu rezultātiem, bet līdz tiek izvērtēti iegūtie dati, netiek turpināta brigāžu pārveidošana Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos.

Dienesta direktore Cipule jau iepriekš skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.

Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.