NMPD arodorganizācijas vadītāju pārsteidz valdības nesteigšanās juridiski nostiprināt solījumu mediķiem par atalgojuma celšanu
Rīga, 2.nov., LETA. Aizejošā valdības koalīcija nesteidz pildīt vai pat nedaudz pacensties izstrādātajiem priekšlikumiem par mediķu atalgojuma palielināšanu dot sākotnēju virzienu juridiskam formulējumam, proti, iestrādāt tos kādā normatīvā aktā, aģentūrai LETA neizpratni pauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs.
Viņš atzina, ka mediķu atalgojuma palielināšana par 20% līdz šim bija tikai esošās valdības koalīcijas un veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) politiskais solījums, kam nebija juridiska spēka, tomēr aizejošā valdības koalīcija pat nesteidzot pildīt mediķu nozares profesionāļu un politiķu darba grupā izstrādāto un ar protokoliem apstiprināto solījumu.
Viņš uzskata, ka šāda aizejošās valdības padošanās un necenšanās līdz galam novest iesāktos darbus ir uzskatāma par kārtējo "spļāvienu sejā" Latvijas mediķiem.
Rusanova ieskatā, apgalvojumi, ka par šo jautājumu ir jārūpējas nākamajai valdībai, neiztur kritiku. "Šādā gadījumā Latvijas mediķu labklājība ir nolemta nezināmajam, jo arvien nav skaidrs, kāda būs nākamā valdība un koalīcija, kādi būs tās prioritārie darbi un kuras bijušās valdības ieceres netiks īstenotas vai iesaldētas," uzsvēra arodorganizācijas priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš pēdējā laikā novērojis tendenci, ka valdība mēģinot ekonomēt uz tādām sabiedrībai svarīgām profesijām kā skolotāji, mediķi, policisti, ugunsdzēsēji un citām, tajā pašā laikā 2017.gadā palielinot algas pašiem sev.
Rusanovs sacīja, ka NMPD Rīgas reģionāla centra mediķi dodas palīgā pacientiem vidēji 600 reizes vienas diennakts laikā, bet par to saņem "smieklīgu" atalgojumu. Rusanovs informēja, ka sertificēta ārsta palīga vidējā stundas likme ir 4,36 eiro, savukārt nesertificēta ārsta palīga stundas likme ir 3,10 eiro pirms nodokļu nomaksas, neskaitot piemaksas par darbu naktī un darbu īpašos apstākļos. Kopā atalgojums par slodzi bez piemaksām ir 738 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieskaitot piemaksas un atskaitot nodokļus, šādu summu jeb 738 eiro sertificēts ārstu palīgs beigās saņem arī "uz rokas", kamēr ierindas Saeimas deputāta alga ir 2749 eiro, norādīja arodorganizācijas vadītājs.
Viņš norādīja, ka pēdējos desmit gadus mediķi katru mēnesi bija spiesti strādāt vismaz 240 stundas, lai nopelnītu cilvēka cienīgu atalgojumu, jo spēkā esošie normatīvie akti paredzēja, normālo pagarināto darba laiku, kas vismaz par 40 stundām pārsniedza Darba likumā noteiktās 200 stundas kā maksimālo laiku, ko darbinieks var strādāt mēnesī kopā ar virsstundām. Turklāt nereti mediķi strādāja virsstundas vēl virs šī normālā pagarinātā darba laika, lai tikai būtu piesaistīts vienai darba vietai.
Tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. Un šī likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. Rusanovs norāda, ka praksē tas nozīmes to, ka daudziem kolēģiem, kas šobrīd strādā NMPD, krasi samazināsies nostrādāto stundu skaits un, ja tas netiks kompensēts ar atalgojuma pieaugumu par stundas likmi, tad tas draud ar reālu algas samazināšanos, kas kalpos par iemeslu darba attiecību pārtraukšanai ar dienestu.
Rusanovs informēja, ka pat pēc pašiem optimistiskākajiem aprēķiniem no nākamā gada janvāra dienestam pietrūks vismaz 250 mediķu, lai varētu nosegt visas stundas, kuras pašlaik var izstrādāt ar mazāku cilvēku skaitu, jo viņi var strādāt vairāk stundas. Tas realitātē nozīmēšot, ka dienests vairs nespēs nokomplektēt visas paredzētās brigādes un brigāžu skaits varētu sarukt pat par vienu ceturtdaļu. Arī tagad brigāžu skaits tiek nodrošināts tikai pateicoties virsstundām, piebilda arodorganizācijas priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, jaunākajās personālvadības speciālistu atziņās tiek minēts, ka darbinieku atalgojums nav svarīgs motivējošs elements, taču realitātē cilvēks, izvēloties darba vietu, primāri skatās uz atalgojumu. "Šobrīd esošais atalgojums NMPD ir absolūti nekonkurētspējīgs ne tikai mediķu vidū, bet vispār darba tirgū, jo par dienesta mediķiem vairāk pelna gan "Maxima" pārdevējas, gan tramvaju vadītāji, gan degvielas uzpildes staciju darbinieki," stāsta Rusanovs, kurš uzskata, ka tāpēc ir tikai loģiski, ka dienestā apmācīti speciālisti izvēlas strādāt privātas medicīnas iestādes vai slimnīcās, kur atalgojums ir lielāks, bet jaunie kolēģi maina profesiju, kā rezultātā koledžās trūkst jauno studētgribētāju.
Arodorganizācijas vadītājs gan uzsver, ka cilvēkus par to nekāda gadījumā nedrīkst vainot, jo katrs ir pelnījis saņemt tādu atalgojumu, ar kuru var dzīvot nevis izdzīvot. Vienlaikus Rusanovs ir satraukts par to, kas notiks un kas glābs cilvēku dzīvības, ja tā turpināsies.
Rusanovs apgalvoja, ka nākamgad NMPD būtu nepieciešami papildu vismaz 18 miljoni eiro, lai palielinātu stundas likmi un varētu apmaksāt virsstundas, kā to nosaka Latvijas likumi un lēma Satversmes tiesa, atzīstot mediķu diskrimināciju attiecībā pret citiem darba ņēmējiem. Vienlaikus viņš norādīja, ka, ja jaunie Saeimas deputāti un valdība izlems nepiešķirt nepieciešamo finansējumu, tad Latvija saskarsies ar to, ka neatliekama medicīniskā palīdzība cilvēkiem kļūs sliktāk pieejama, jo dienestā nevarēs nodrošināt pietiekamu brigāžu skaitu.
Kā ziņots, mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa savā pēdējā sanāksmē augustā vienojās līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.
Kā aģentūrai LETA pēc sanāksmes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jau šogad atalgojums vidēji palielināts par 30%, taču nākamais solis esot atalgojuma palielināšana par 20%. Lai gan vienošanās darba grupā panākta, ar šo vienošanos un informatīvo ziņojumu, kas tagad tiks gatavots, vēl jāvēršas valdībā. "Tas tālāk jau ir budžeta process, lai to iestrādātu un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai izpildītu šos solījumus," toreiz teica ministre.
Mediķu atalgojuma palielināšanai par 20% 2019.gadā nepieciešami papildu 70 miljonus eiro, kuriem, pēc veselības ministres Čakšas paustā, finansējuma avoti vēl nav zināmi, tomēr šī summa, ministres ieskatā, ir "reālā vajadzība".
Tikmēr Kučinskis aģentūrai LETA pauda, ka mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums. Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis "ārkārtīgi dīvains pārpratums".
Kučinskis skaidroja, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. Viņš norādīja, ka gan Čakšai, gan arī VM ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm. "Ja valdība to uzskaitīs par prioritāti, tad būs. Bet mēs kā šobrīd aizejošā valdība jau nevaram taisīt nākamā budžetu, to mums likums aizliedz," teica Kučinskis.
