Ikviens no mums ikdienā zināmā mērā saskaras ar stresu, taču mēdz būt arī situācijas, kad tas ir krietni par daudz un kļūst sarežģīti to kontrolēt. Savukārt stress ietekmē cilvēka nervu sistēmu un tās vispārējo darbību. Pastāv arī uzskats, ka stresa un uztraukuma laikā zaudētās nervu šūnas neatjaunojas – vai tā ir taisnība? Kā funkcionē cilvēka nervu sistēma, vai nervu šūnas atjaunojas, un kā saglabāt mieru jebkurā situācijā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Nervu sistēma – kas to ietekmē?

To veido nervu šūnas jeb neironi, kuru galvenais uzdevums ir informācijas uztvere un pārvade no galvas un muguras smadzenēm uz visu pārējo ķermeni. Tie arī nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi, kā arī veicina apzinātu un neapzinātu kustību koordināciju, piemēram, tādā veidā mēs varam staigāt vai reaģēt uz sāpēm. Nervu sistēmu un tās darbību ietekmē ne tikai cilvēka novecošana, bet arī daudzi citi faktori. Viens no būtiskākajiem ir ilgstošs un paaugstināts stress. Tā laikā samazinās jau esošo nervu šūnu izturība pret citiem kaitīgiem faktoriem. Kad stress samazinās, nervu šūnas pilnībā vai daļēji atgūst savu sākotnējo funkcionalitāti. Tāpat ietekmējošie faktori ir arī ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, pārslodze, toksisko vielu (alkohola) patēriņš. Nervu sistēmas darbību var ietekmēt arī dažādas slimības, piemēram, ateroskleroze vai Alcheimera slimība. Savukārt insulta un traumu gadījumā, atkarībā no bojājuma atrašanās vietas un lieluma, nervu sistēmas defekts var būt ļoti dziļš un neatgriezenisks. 

Ja cilvēks atrodas ilgstošā stresa stāvoklī, var parādīties tādas blakusparādības kā:

• galvassāpes,
• paātrināta sirdsdarbība un elpošana,
• miega traucējumi, piemēram, grūtības aizmigt,
• izmaiņas ēšanas paradumos – lielāka vai mazāka apetīte,
• nogurums, apātija un pastiprināta trauksme,
• pazemināta imunitāte, kas veicina saaukstēšanos,
• pārmērīgs alkohola patēriņš vai regulāra smēķēšana,
• depresija vai izdegšanas sindroms.

Vai nervu šūnas atjaunojas?

Foto: Freepik.com/ jcomp

Cilvēka smadzenēs veidojas jaunas šūnas, to sauc par neiroģenēzi. Jo cilvēks ir jaunāks, jo aktīvāka ir jaunu šūnu veidošanās – gados jaunākiem cilvēkiem vidēji diennakts laikā var izveidoties līdz pat 700 jaunām nervu šūnām. Nervu šūnas arī var atjaunoties, taču tas notiek lēni un ne pilnīgi. Cilvēkam kļūstot vecākam, šie procesi kļūst lēnāki, mazāk veidojas jaunas sinapses jeb saistības starp nervu šūnām, kas nodrošina impulsu pārvadi visā organismā. Medicīnā to dēvē par neiroplasticitātes trūkumu, kura dēļ vecākiem cilvēkiem var būt dažādi emocionālie vai atmiņas traucējumi.

Kā uzturēt nervu sistēmas veselību?

Foto: Freepik.com/ jcomp

Ir dažādi veidi, kā cilvēks ikdienā pats var mazināt stresu un saglabāt mieru. Turklāt jaunu ikdienas ieradumu ieviešana neprasa pārāk lielus ieguldījumus. Ikvienam ir būtiski atrast sev patīkamākās metodes.

1. Fizisko aktivitāšu, piemēram, jogas, skriešanas, malkas ciršanas, lapu grābšanas vai aktīvas pastaigas laikā cilvēka smadzenēs izdalās laimes hormons endorfīns, kas rada pacilātības, prieka un laimes sajūtu, kas palīdz ķermenim atbrīvoties un uzlabot garastāvokli.
2. Prāta nodarbināšana, lasot grāmatas, apgūstot jaunas valodas vai minot krustvārdu mīklas, nodarbina smadzenes un palīdz tām atpūsties. Šādas aktivitātes prātu novērš no ikdienas stresa, palīdz nomierināties un atbrīvoties.
3. Veselīgs uzturs ir būtisks, jo tas var samazināt stresa negatīvo ietekmi uz organismu. Tāpat arī cilvēkiem paaugstināta stresa brīžos ir tendence vairāk ēst ēdienus, kas ir piesātināti ar ogļhidrātiem, taukiem vai kofeīnu. Tāpēc būtiski uzturā iekļaut dažādus augļus, dārzeņus, liesu gaļu, pilngraudu un pākšaugu produktus.
4. Vitamīni un minerālvielas, kurus nepieciešams uzņemt papildus un kas veicina normālu nervu sistēmas darbību. Kā norāda farmaceite, tie ir B grupas vitamīni, it sevišķi B6 un B12 vitamīni, kas var palīdzēt nervu šūnām ātrāk atjaunoties. Tie visvairāk atrodami ābolos, banānos, piena produktos, zivīs, kā arī olās. Tāpat nepieciešams arī D vitamīns (zivs produkti), kālijs (žāvēti augļi, pupiņas) un kalcijs (piena produkti). Magnijs piedalās nervu impulsu regulācijā, kā arī palīdz nervu sistēmai atslābināties. Tas ir gan pilngraudu, gan pākšaugu produktos. Savukārt omega-3 taukskābes, kas visvairāk ir zivīs, nepieciešamas, lai uzturētu smadzeņu darbību. Attiecīgos vitamīnus un minerālvielas var uzņemt ar kompleksajiem uztura bagātinātājiem, kur attiecīgie vitamīni un minerālvielas ir noteiktās devās. Savukārt magniju vai omega-3 taukskābes var uzņemt šķidrā veidā balzāmu, sīrupu vai eļļas formā. Līdzekļi, kas ir šķidrā formā, organismā ātrāk uzsūcas un iedarbojas. Noderēt var arī baldriāna vai māteres tinktūras, kas nomierina paaugstināta stresa situācijās.
5. Pilnvērtīgs miegs un kvalitatīva atpūta ir veselīga dzīvesveida pamatā. Atpūtas brīžos, kā arī pirms miega ieteicams domāt pozitīvas domas, aizmirst ikdienas stresu un nelietot viedierīces, kas samazina prāta noslodzi. Palīdzēt var arī elpošanas vingrinājumi ar dziļu ieelpu un izelpu veikšanu. Lai cilvēks justos labi, nepieciešams gulēt vismaz septiņas līdz deviņas stundas.
6. Komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem ir nepieciešama, lai dalītos sajūtās, pārdzīvojumos un izpaustu emocijas, tādā veidā samazinot stresu un raizes. Svarīgi, ka ikvienam ir kāds tuvs draugs, ģimenes loceklis vai speciālists, piemēram, psihologs vai psihoterapeits, kurš būtu gatavs uzklausīt. Norobežošanās no cilvēkiem tieši vairāk var izsaukt negatīvas emocijas un vairāk stresa.