Nepilngadīgajiem par atkārtotu narkotiku lietošanu kriminālatbildību plānots aizstāt ar administratīvo atbildību, lai veicinātu savlaicīgu ārstēšanos un sociālo atbalstu
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas paredz nepilngadīgajiem atkārtotas narkotiku lietošanas gadījumos kriminālatbildību aizstāt ar administratīvo atbildību*, lai veicinātu savlaicīgu ārstēšanos un nepieciešamo sociālo atbalstu. Izmaiņas neparedz mainīt kārtību par narkotisko vielu iegādi un glabāšanu, par ko joprojām tiks piemērots Krimināllikuma regulējums.
Tāpat nav paredzēts mainīt regulējumu attiecībā uz pilngadīgām personām, un par atkārtotu narkotiku lietošanu tās tiks sauktas pie kriminālatbildības.
Plānotās izmaiņas ir daļa no nepilngadīgo kriminālsodu reformas. Tās mērķis ir nodrošināt bērniem un jauniešiem vidi, kurā viņi nenonāk tiešā saskarsmē ar kriminālprocesu un tā sekām, bet savlaicīgi saņem medicīnisko un sociālo atbalstu. Uzsvars tiek likts uz reintegrāciju sabiedrībā un iespēju laicīgi saņemt palīdzību, kas ir būtiska atkarības profilaksē un ārstēšanā.
Mūsdienu pieeja balstās uz izpratni, ka nepilngadīgo atbrīvošana no krimināltiesiskā riska būtiski mazina stigmu un veicina savlaicīgu vēršanos pēc medicīniskās un psihosociālās palīdzības – vienu no svarīgākajiem faktoriem atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanā. Starptautiskā pieredze apliecina, ka soda vietā piedāvātās ārstēšanas un rehabilitācijas programmas palīdz jauniešiem atgūties un reintegrēties sabiedrībā. Nodrošinot atbilstošus pakalpojumus, tiek stiprināta efektīva atkarības profilakse un ārstēšana.
Izmaiņas izstrādāja Tieslietu ministrija un par tām plaši diskutēts Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē, kurā ir pārstāvji arī no Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, nevalstiskajām organizācijām. Starpsektoru sadarbība ir būtiska, jo nodrošina, ka grozījumi tiek ieviesti vienlaikus ar citiem mehānismiem veselības un sociālajā sistēmā.
Starptautiskā pieredze liecina – dekriminalizācija pati par sevi nepalielina narkotiku lietošanu, bet uzlabo piekļuvi veselības aprūpei un mazina atstumtību. Pētījumi apliecina, ka efektivitāte ir sasniedzama tad, ja šādi pasākumi tiek kombinēti ar pieejamiem ārstēšanas, psihosociālā atbalsta un kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem. Tieši tādēļ jau veikti vairāki būtiski soļi atbalsta sistēmas pilnveidei.
Šogad stājušies spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas nosaka obligātās narkoloģiskās ārstēšanās mehānismu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi un kaitējoši lieto atkarību izraisošas vielas. Savukārt Rīgā š.g. 1. septembrī uzsākts pilotprojekts par integrētas aprūpes ieviešanu, kas paredz aprobēt modeli, apvienojot veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, nodrošinot ātrāku palīdzības saņemšanu un koordinētu speciālistu darbu.
Pilotprojekta laikā tiek aprobēts integrēts sadarbības modelis, kurā veselības un sociālās jomas speciālisti strādā kā vienota komanda. Šī pieeja paredz skaidri noteiktas iesaistīto institūciju lomas un kopīgu atbildību par ārstēšanas pēctecību, nodrošinot atbalstu ne tikai akūtas krīzes brīdī, bet arī atveseļošanās procesā. Modelis ietver koordinētus pakalpojumus, kā arī – nepieciešamības gadījumā – obligāto ārstēšanu un turpmāku sociālo rehabilitāciju gan institucionālā vidē, gan mājās. Pašreizējie dati rāda, ka daudzi nepilngadīgie pēc neatliekamās palīdzības saņemšanas tiek izrakstīti no stacionāra, taču bez turpmāka atbalsta un ārstēšanas nereti atkal nonāk ārstniecības iestādē, tāpēc būtiski ir nodrošināt pakalpojumus tieši pēc akūtās ārstēšanas posma. Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, 2024. gadā narkotisko vielu reibumā slimnīcā nepilngadīgie nogādāti 181 reizi un 43 gadījumos stacionēti.
Papildus jāmin, ka 2024. gada 4. jūlijā spēkā stājās Tieslietu ministrijas virzītie Krimināllikuma grozījumi, kas no kriminālatbildības atbrīvo narkotiku lietotājus, kas snieguši vai organizējuši palīdzību citai personai pārdozēšanas gadījumā, tādējādi novēršot vai mazinot tās dzīvības un veselības apdraudējumu.
Tiesībsargājošo iestāžu dati liecina, ka kriminālprocesu skaits par nepilngadīgo narkotiku lietošanu pēdējos gados ir mazinājusies: 2022. gadā apsūdzība celta 24 nepilngadīgajiem, 2023. gadā – 12, savukārt 2024. gadā – 10 jauniešiem.
Iesaistītās puses turpinās virzību uz veselības un sociālajiem risinājumiem, kas atbilst mūsdienu atkarību mazināšanas principiem.
Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimai.
*Šobrīd nepilngadīgām personām pirmreizēji lietojot narkotiskās, psihotropās un psihoaktīvās vielas tiek piemērota administratīvā atbildība, vienlaikus brīdinot, ka gada laikā, atkārtoti lietojot narkotiskās, psihotropās un psihoaktīvās vielas, tiks piemērota kriminālatbildība. Plānotās izmaiņas paredz, ka neatkarīgi, vai nepilngadīgas persona narkotiskās vielas lietojusi pirmreizēji vai atkārtoti, visos gadījumos tiks piemērota administratīvā atbildība
