Nemazinās ar krūts un dzemdes kakla vēzi saslimušo skaits
2015.gada pirmajā ceturksnī tikai 39% sieviešu izmantoja iespēju veikt valsts apmaksāto dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu. Lai gan katru gadu pārbaudīto skaits nedaudz pieaug, tomēr dažādi aizspriedumi un bailes no negatīviem pārbaudes rezultātiem attur simtiem tūkstošu sieviešu doties pie ginekologa uz pārbaudi. "Šādu pārbaužu mērķis ir atklāt pirmos aizmetņus saslimšanām, kurus var izārstēt," norāda AS "Veselības centru apvienība" (VCA) poliklīnikas "Pulss 5" ginekoloģe Aīda Čaligava.
Ik gadu "Nacionālais veselības dienests" (NVD) izsūta ap 200 tūkstošiem uzaicinājumu veikt dzemdes kakla vēža skrīningu un ap 140 tūkstošiem krūts vēža skrīningu, taču tikai 27,8% (2014.gadā) izmantoja iespēju veikt dzemdes kakla analīzes un 36% (2014) - veikt mamogrāfiju jeb krūts vēža skrīningu. Ginekoloģe Aīda Čaligava norāda, ka, regulāri veicot valsts apmakstātas pārbaudes, var konstatēt vēža priekšvēstnešus, ja tādi ir radušies. Analīžu rezultātā atklātus dzemdes kakla vēža priekšvēstnešus var ārstēt bez operācijas - tikai ar mikromanipulāciju, pēc kuras veikšanas paciente var tūlīt doties savās dienas gaitās. Tā kā dzemdes kakla vēzis ir arī jaunu sieviešu slimība, šādu pārbaudi būtu jāveic jau no 25 gadu vecuma. Arī "Nacionālā veselības dienesta" uzaicinājumi uz pārbaudēm, kurus sievietes saņem reizi trijos gados, tiek izsūtīti sievietēm, kas sasniegušas 25 gadu vecumu. Būtiski, ka analīzes paraugus bez maksas var nodot ne tikai pie valsts programmā strādājošiem ārstiem, bet pie jebkura ginekologa. "Tā kā NVD uzaicinājums ir derīgs trīs gadus līdz nākamā paziņojuma saņemšanai, to ir iespējams izmantot arī nākamajā vizītē pie ginekologa," atgādina Aīda Čaligava.
"Joprojām pastāv mīti par lielo starojumu, kas, pārbaudot krūtis, tiek saņemts mamogrāfijas laikā. Tas attur virkni sieviešu doties pie speciālista. Tā kā vēzis parasti attīstās samērā lēni un slēptā formā, neveicot regulāras pārbaudes to nav iespējams konstatēt. Bailes un aizbildināšanās nav risinājums," uzsver Aīda Čaligava. Īpaša uzmanība mamogrāfijai ir jāpievērš lielo krūšu īpašniecēm, jo tajās, gan pašrocīgi izspaidot, gan veicot sonogrāfiju, var nepamanīt mazus aizmetņus nopietnai slimībai. Mamogrāfija ir visatbilstošākā metode pirmreizējam izmekējumam un tikai tad, ja vajadzīgs papildus izmeklējums, būtu jāizvēlas sonogrāfija. Krūts vēža riska grupa ir vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kas saņem "Nacionālā veselības dienesta" uzaicinājumus, taču mamogrāfiju reizi gadā vajadzētu veikt vecumā arī pēc 30 gadiem.
Lai sieviete dotos pie ginekola uz izmeklējumu, būtiska loma ir ģimenes ārstiem, kuru uzdevums ir skaidrot mamogrāfijas nepieciešamību. Dzemdes kakla analīzes ir jānodod vismaz reizi trijos gados, kā to paredz Eiropas Savienības standarti. Ģimenes ārsti var palīdzēt tām sievietēm, kuras savus NVD uzaicinājumus ir pazaudējušas, lai iegūtu vēstules numuru un izdrukātu skrīningtestēšanas kartes.
Foto: Stock.XCHNG
