Nemainīs plānu no potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēgt mediķus
Rīga, 12.febr., LETA. Arī valdība nemainīs Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri mediķus izslēgt no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.
Tas izriet no šodien Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā mediju pārstāvjiem pēc koalīcijas padomes sēdes. Premjers norādīja, ka par šo jautājumu valdības sēdē, visticamāk, savu viedokli paudīs arī mediķu arodbiedrības pārstāvji.
Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka attiecībā uz ārstiem ir ļoti stingri nosacījumi par valsts valodas zināšanām, kas tāpat neļautu ārvalstu mediķiem ātri nokļūt viesstrādnieku statusā.
Viņš gan norādīja, ka pašvaldību pārstāvji uzdod jautājumus par ārstu pieejamību. Kučinskis atzina, ka ārstu Latvijā nepietiek un ka šī problēma ir jārisina.
Kā ziņots, attiecīgais jautājums saistīts ar Ministru kabinetā iesniegto EM rīkojuma projektu.
Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.
Taču izskatīšanai valdībā tiek virzīts rīkojuma projekts, kas paredz apstiprināt 237 profesijas visās iepriekš minētajās jomās, izņemot mediķus.
Iepriekš Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji pauda iebildumus pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē. Savukārt Latvijas Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka valstij vispirms jānodrošina nozari ar savas izcelsmes darbiniekiem. "Ārvalstu mediķu piesaistīšana ir neētiska gan attiecībā pret viņu valstīm, gan pret vietējiem speciālistiem un viņu pacientiem," pauda Keris.
Jau vēstīts, ka savukārt Veselības ministrija (VM) bija aicinājusi sarakstā iekļaut arī medicīnas māsas. VM dati liecina, ka Latvijā ir 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr Eiropas Savienības (ES) valstīs vidēji 8,4. Savukārt 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Pašlaik slimnīcās ir ap 1500 māsu deficīts.
VM gan arī uzsver, ka konkurētspējīgs atalgojums ārstniecības personām ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmē veselības nozares cilvēkresursu nodrošinājumu veselības aprūpes sistēmā. Plānots, ka finansējums veselības nozarei, tai skaitā veselības aprūpes darbinieku darba samaksai tiks mērķtiecīgi palielināts.
