Nekorekti sarīkotas izsoles dēļ rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri" var pārtraukt pacientu pieņemšanu
Ja drīzumā netiks rīkota atkārtota izsole par Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguves tiesībām, kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri" paliks bez dūņām un būs spiests pārtraukt pacientu pieņemšanu, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze", norādot, ka iepriekšējās izsoles rezultāti atcelti, jo atklājies, ka dūņu dīķus valsts līdz šim vērtējusi kā lētu purva zemi, nevis nozīmīgu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kurās pārziņā ir Ķemeru Nacionālais parks, 10.jūnijā beidzās nomas līgums ar līdzšinējo Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguvēju SIA "Sanare KRC Jaunķemeri". DAP rīkoja zemes nomas tiesību izsoli 0,5 hektāru lielajam dūņu ieguves iecirknim. Izsoles sākumcena tika noteikta 7,22 eiro mēnesī par visu platību. Izsolē piedalījās astoņi dalībnieki. Cena par nomu uzkāpa līdz 2000 eiro mēnesī. DAP gan neatklāj vairāksolītāja vārdu.
Vides aizsardzības un reģionālā ministrija, kuras pārziņā ir DAP, izsoles rezultātus anulēja, jo izsolītas tika zemes nomas tiesības, nevis tiesības iegūt derīgos izrakteņus - ārstnieciskās dūņas. Patlaban tiekot gatavota atkārtota izsole. Jaunajā izsoles nolikumā būšot stingri reglamentēts dalībnieku sastāvs, kā arī derīgo izrakteņu ieguves kārtība.
DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs laikrakstam skaidrojis, ka sākotnējā izsoles cena par dūņu dīķiem - tikai 7,22 eiro - tikusi noteikta, ņemot vērā kadastrālo vērtību, kas par purvu nav augsta. "Mans pienākums ir valsts īpašumu iznomāt pēc iespējas dārgāk, taču rokas sasaista normatīvie akti, kuros noteikts, ka izsoles sākumcenai ir jābūt samērojamai ar kadastrālo vērtību," taisnojies Širovs.
Tikmēr rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" dibinātājs un vadītājs Mihails Malkiels, kurš visu mūžu pacientu ārstēšanā izmantojis Ķemeru dūņas, par notikušo ir sašutis, jo tagad "Jaunķemeri" varot palikt bez ārstnieciskajām dūņām. "Turklāt ir jautājums, ko citi ar tām darīs. Dūņas izmantojam tikai mēs. Tiesības iegūt dūņas gandrīz izsolīja privātpersonai, kurai nav nekādas saistības ar ārstniecību. Šīs dūņas ir Latvijas dārgums. Tā ir Latvijas daba, kas dziedē cilvēkus, kuru nevar ar vieglprātīgu roku atdot pirmajam pretimnācējam, kas sola lielāku naudu. Vai mazums jau Ķemeru kūrortu bagātības tā jau izsolīts? Vai vēl nepietiek?"
Kā raksta "Latvijas Avīze", Ķemeru dūņas, kuru krājumu pārvērtēšana nupat notikusi, izsenis lietotas dziedniecībā. Tās līdztekus Baldones dūņām ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām. 1997.gadā izveidotais Ķemeru Nacionālais parks ietver visu teritoriju, kur izvietota sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradne. Šobrīd dūņas dziedniecībā izmanto tikai sanatorija "Jaunķemeri", kas gadā iegūst nepilnas 450 tonnas dziedniecisko dūņu. Tās tiek izmantotas dūņu vannām, kā arī apmēram 24 tonnas gadā pārdotas citiem.
LETA
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
