Vasarā daudz biežāk nekā citos gadalaikos mūsu organismam ir grūti tikt galā ar tādiem smagiem ēdieniem kā ceptu vai grilētu gaļu un sāļām uzkodām.

Tāpat karstais laiks ietekmē arī pārtikas kvalitāti, jo tā bojājas ātrāk, kas nereti veicina gremošanas traucējumus. Tādēļ Ģimenes aptieku farmaceite un aptiekas vadītāja Maruta Cīrule konsultē par uzturu vasarā un higiēnas normu ievērošanu, lai izvairītos no gremošanas problēmām vai pat saindēšanās.

Vasaras siltajos vakaros un brīvdienās dārza svētkos gaļas cepšana vai grilēšana, kā arī čipsu, sāļo riekstiņu un citu šāda veida uzkodu lietošana jau kļuvusi par tradīciju. Tomēr Maruta Cīrule iesaka šos produktus ēst ar mēru un daudz vairāk izmantot pašu dārziņos un tirgū pieejamās veltes – ogas, augļus un dārzeņus. Organismam vasaras tveicē jau tā ir grūti, un mēs tam varam palīdzēt, vismaz lietojot vieglu, vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku.

Uzturs tikai tad ir veselīgs, ja tas ir sabalansēts, proti, tiek lietoti gan graudaugu, gan piena, gan gaļas un zivju produkti, kā arī augļi un dārzeņi. Vasarā uzsvars būtu jāliek tieši uz augļiem, dārzeņiem un ogām. Augļi un ogas satur daudz ūdens (līdz 90%), vitamīnus, minerālvielas un tik ļoti vērtīgos antioksidantus, kas palīdz atbrīvoties no brīvajiem radikāļiem, kas organismā rodas gaisa piesārņojuma, ultravioletā starojuma, medikamentu lietošanas, smēķēšanas, neveselīgas pārtikas un alkohola lietošanas rezultātā. Augļos un ogās ir arī dažādi fermenti, kas atvieglo ēdiena sagremošanu un, protams, vērtīgās šķiedrvielas. Ģimenes aptieku farmaceite stāsta, ka dārzeņiem un augļiem būtu jāveido 1/3 no dienas kopējās maltītes, taču Latvijas Augļkopju asociācijas dati liecina, ka tikai 38,5% Latvijas iedzīvotāji tos lieto pietiekamā daudzumā.

Tāpat vasarā jo īpaši daudz ir jālieto šķidrums, jo cilvēki karstumā svīst un vajadzība uzņemt šķidrumu krietni palielinās. Tas pasargās no pārliekas ķermeņa sasilšanas un arī veicinās kuņģa zarnu trakta darbību. Nepieciešamais daudzums katram cilvēkam, ņemot vērā auguma un svara proporcijas, var atšķirties, taču kā minimums dienā būtu jāizdzer 1,5 līdz 2 litri šķidruma. Farmaceite iesaka vislabāk dzert tīru ūdeni, kas ir labākais līdzeklis, lai ķermeni atvēsinātu. Tāpat var lietot nesaldinātas melnās, piparmētru un kumelīšu tējas, kefīru un dzeramos pienskābju un biolakto produktus. Var dzert arī negāzētu minerālūdeni, taču tas jālieto nelielos daudzumos, jo minerālūdens satur nātriju, kas piesaista šķidrumu - organismā var uzkrāties lieks ūdens, pietūkt kājas. Vajadzētu pēc iespējas izvairīties no gāzētiem, saldinātiem un alkoholiskiem dzērieniem.

Lai neiedzīvotos vēdera graizēs, tāpat kā šašliku un sāļās uzkodas arī alkohols un saldumi, tostarp saldējums ir jālieto ar mēru. Turklāt no pārāk biežas saldējuma ēšanas būtu jāizvairās arī tādēļ, ka tā temperatūra krasi atšķiras no sakarsuša ķermeņa temperatūras vasarā, - ar saldējuma vai ļoti auksta ūdens palīdzību organisma pazeminātas imunitātes gadījumā varam iegūt sāpošu kaklu un saslimt.

Lai izvairītos no gremošanas problēmām, ir svarīgi arī ievērot higiēnu un sekot līdzi maltītēs izmantojamo produktu kvalitātei. Ģimenes aptieku farmaceite iesaka uzmanīgi iepazīties ar pārtikas produktu derīguma termiņiem, īpašu uzmanību pievēršot svaigiem augļiem, ogām, jēlām zivīm un gaļai, olām, piena produktiem un gaļas izstrādājumiem (desām, cīsiņiem) un konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvā ir putukrējums un biezpiens.

Tāpat, piemēram, pirms augļu, ogu un dārzeņu lietošanas tie ir kārtīgi jānomazgā. Tāpat ir jānomazgā olu čaumalas, jo uz tām var būt dažādas baktērijas. Ja vien iespējams, pirms lietošanas produkti ir arī termiski jāapstrādā (jācep, jāvāra vai jāgrilē), lai iznīcinātu kaitīgās baktērijas. Nedrīkst arī uz viena dēlīša griezt ar vienu un to pašu nazi, piemēram, jēlu gaļu un maizi. Ja jēlajā gaļā būs mikrobi, tie termiski tiks iznīcināti, taču no gaļas maizē tie saglabāsies. Savukārt, dodoties pie dabas, vēlams līdzi ņemamos produktus nomazgāt un apstrādāt jau mājās un pēc tam uzglabāt tīros, cieši noslēgtos traukos.

Tāpat ļoti būtiski jebkurā gadalaikā ir rūpēties arī par roku tīrību, jo tās nepārtraukti kā mājās, tā sabiedriskās vietās ir kontaktā ar kādu objektu. Turklāt noskaidrots, ka pie tīrām rokām pieķeras mazāk mikrobu, bet pie netīrām - vairāk. Protams, ne visur, kur mēs dodamies, ir pieejamas ziepes un ūdens, tādēļ roku higiēnas nodrošināšanai aptiekās iespējams iegādāties plašu dezinficējošo līdzekļu klāstu, piemēram, dezinficējošas salvetes un gēlus.

    Tiesa, ne vienmēr cilvēkiem vasarā izdodas izvairīties no vēdergraizēm. Kā novērojusi Ģimenes aptieku farmaceite Maruta Cīrule, visbiežāk aptieku apmeklētāji vasarā sūdzas par caureju, gremošanas traucējumiem, aizcietējumiem, pastiprinātu gāzu veidošanos un uzpūtušos vēderu.

    Lai mazinātu iespēju iedzīvoties šādās likstās, farmaceite it īpaši vasarā iesaka pastiprināti lietot probiotiķus jeb tā sauktos labvēlīgo baktēriju preparātus, kas stiprina imunitāti un atveseļo zarnu traktu. Tos ieteicams lietot arī ceļojumu laikā, kad tiek mainīta vide un organismam ir jāpierod pie cita veida pārtikas. Ja ēdiens nepārstrādājas un ir smaguma sajūta pakrūtē, var lietot arī enzīmu preparātus – gremošanas fermentus saturošus līdzekļus. Savukārt, ja caureja ir īpaši stipra, jālieto ne tikai bifido baktēriju preparāti, bet arī vairāk par diviem litriem šķidruma dienā, lai pasargātu organismu no atūdeņošanās (jādzer maziem malciņiem). Patlaban aptiekās ir pieejams ļoti plašs klāsts gremošanu veicinošu līdzekļu, tādēļ vispiemērotākos preparātus katram konkrētajam gadījumam iespējams noteikt, konsultējoties ar farmaceitu.

    Savukārt, ja cilvēkam tiek novērota arī vemšana, slikta dūša, spazmatiskas vēdersāpes, apetītes zudums, pastiprināta siekalošanās un svīšana, vispārējais organisma nespēks, galvassāpes, reibonis, pazemināta ķermeņa temperatūra, visticamāk, ka ir notikusi saindēšanās ar pārtiku. Šie simptomi var parādīties gan uzreiz pēc saindēšanās, gan dažas stundas vēlāk, gan nākamajā dienā. Šādos gadījumos būtiski pēc iespējas ātrāk no organisma izvadīt saindēšanās izraisītāju, lietojot dažādus absorbentus – tādus zāļu preparātus, kas absorbē toksīnus, piemēram, aktivēto ogli. Ja saindēšanās simptomi nepāriet, noteikti jāvēršas pie ārsta. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot recepšu zāles, kuras palīdzēja kaimiņam!

Lelde Sāre