NEFROZE
nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas, kas parasti pievienojas citām slimībām, piem., hroniskam glomerulonefrītam, plaušu abscesam, osteomielītam, cukura diabētam (cukurslimībai), nieru vēnu trombozei, kolagenozēm, limfogranulomatozei, malārijai, sifilisam, asins slimībām u.c. Nefrozei raksturīga olbaltumvielu parādīšanās urīnā, olbaltumvielu daudzuma un sastāva pārmaiņas asinīs un tūska. Sakarā ar vielmaiņas traucējumiem nieru kamoliņos un vēlāk arī kanāliņos izgulsnējas īpašas olbaltumvielas, kas tos bojā. Līdz ar to kamoliņi pastiprināti sāk laist cauri olbaltumvielas no asinīm, kas plūst caur nierēm, un urīnā parādās olbaltumvielas, bieži vien lielā daudzumā. Pamazām asiņu olbaltumvielu daudzums samazinās un patoloģiski mainās to sastāvs. Tā kā asinis vairs nespēj piesaistīt nepieciešamo šķidruma daudzumu, rodas tūska. Bez tam ir smaguma sajūta ķermenī, nogurums, samazinās urīna daudzums. Bieži vien samazinās spējas pretoties vīrusu vai citām infekcijām. Tūska var būt neliela (tikai sejā, pārsvarā no rītiem) vai ļoti liela (visā ķermenī). Dažos gadījumos šķidrums uzkrājas arī pleiras dobumā, vēderplēves dobumā (ascīts). Arteriālais spiediens parasti ir normāls, tomēr dažos gadījumos (piem., ja nefrozei pievienojas cukura diabētam) tas var būt arī paaugstināts. Asiņu olbaltumvielu daudzums samazināts, to sastāvs patoloģiski pārveidots: stipri samazināts albumīnu, bet relatīvi palielināts globulīnu daudzums. Bieži vien palielinās holesterīna daudzums asinīs.
Praktiski svarīgi 4 galvenie nefrozes veidi - lipoidoze, amiloidoze, hialinoze, paraproteinoze. Lipoidozei (lipoidālajai nefrozei) raksturīga olbaltumvielu un tauku kompleksu izgulsnēšanās nierēs, kurai pamatā alerģija un vielmaiņas traucējumi. Parasti lipoidoze ir glomerulonefrīta komplikācija, bet bērniem tā var rasties arī bez redzama cēloņa. Lipoidozes slimniekiem ir liela tūska, stipri palielināts olbaltumvielu daudzums urīnā, stipras asiņu olbaltumvielu novirzes un liels holesterīna daudzums asinīs. Amilоidozei raksturīga ogļhidrātu-olbaltumvielu kompleksa (amiloīda) izgulsnēšanās nierēs. Amiloidoze pievienojas galvenokārt hroniskam strutojošam iekaisumam - ieilgušiem plaušu vai citu orgānu abscesiem, smagai plaušu tuberkolozei, osteomielītam utt. Tā var būt arī piedzimta. Amiloidozes slimniekiem tūska ir neliela, arī olbaltumvielu daudzums urīnā mazāks nekā lipoidozes gadījumā, citādas mēdz būt arī globulīnu pārmaiņas asinīs. Var būt paaugstināts arteriālais spiediens. Hialinozei raksturīga īpašas olbaltumvielas (hialīna) izgulsnēšanās nierēs. Hialinoze var pievienoties cukura diabētam. Urīnā atrodamas olbaltumvielas, ir paaugstināts arteriālais spiediens. Tūska parasti ir neliela vai mērena, bet dažreiz tās nav. Paraproteinozei raksturīga patoloģiskas olbaltumvielu (paraproteīna) izgulsnēšanās nierēs. Paraproteinoze pievienojas dažām asins slimībām. Parasti tūskas nav, olbaltumvielu daudzums urīnā liels, asinīs olbaltumvielu daudzums normāls vai palielināts.
Ārstēšana. Radikāli jāārstē pamatslimība. Daudzos gadījumos noder diurētiskie līdzekļi. Atsevišķu nefrozes veidu (piem., lipoidozes) gadījumā lieto hormonu preparātus (prednizolonu, triamcinolonu u.c), bet citu nefrozes veidu (amiloidozes, hialinozes) gadījumā tie var būt bīstami. Profilakse. Laikus jāārstē pamatslimība, jālikvidē visi infekcijas perēkļi organismā.
