Gaidot Pasaules Diabēta dienu, kas tiks atzīmēta 14.novembrī, pacientu biedrība ParSirdi.lv, aicina pievērst uzmanību cukura diabēta saistībai ar sirds un asinsvadu slimībām, kas neārstētas palielina smagu komplikāciju un  nāves risku.

Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 - 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un saskaņā ar pasaules statistikas datiem vairāk nekā 50% otrā tipa cukura diabēta pacientu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ.  Savukārt Latvijā apkopotie dati no Slimību Profilakses un kontroles centra ziņojuma “Sirds un asinsvadu slimības un komorbiditāte”* liecina, ka tādiem nāves cēloņiem kā akūts miokarda infarkts, hipertensīvas slimības, smadzeņu infarkts jeb insults izplatītākā blakusslimība (kura nav cita sirds un asinsvadu slimība), bija cukura diabēts – tas atzīmēts 15,9% gadījumu.

Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru darbību un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās, kā arī veicināt sirds mazspējas attīstību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, aicinām pacientus konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus (asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, pulsu un ķermeņa svaru), kā arī veikt elektrokardiogrammu, noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs, nepieciešamības gadījumā veikt arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu, lai laicīgi atklātu sirds mazspējas risku. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.”

Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Pasaules Diabēta dienas priekšvakarā, vēlamies atgādināt, ka vislabāk ir darīt visu iespējamo, lai nesaslimtu ar 2.tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Šīm slimībām ir līdzīgi riska faktori, kurus lielā mērā varam ieteikmēt paši, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem. Nereti pacienti par diabētu uzzina tikai tad, kad jau noticis infarkts vai insults. Tāpēc vēlamies atgādināt par šo slimību ciešo saistību, kā arī negaidīt komplikācijas un pārbaudīt savu veselību, sākot ar vizīti pie ģimenes ārsta un profilaktisko veselības apskati. Šobrīd Latvijā pacientiem ir pieejami dažādi izmeklējumi un analīzes, kas palīdz savlaicīgi atklāt slimības, kā arī efektīvi un mūsdienīgi medikamenti cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.”

Fakti

Izplatītāko ne-SAS blakusslimību īpatsvars procentos no SAS mirušajiem, visiem mirušajiem 2015.-2022. gadā, vecuma grupā 18+ gadi

Diabēta saistība ar sirds un nieru slimībām

Arvien vairāk pētījumu apliecina slimību savstarpējo saistību, kas krietni palielina pacientu komplikāciju un nāves risku. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.

Biežākie sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori

• Augsts asinsspiediens (hipertensija): palielina sirds slodzi un paaugstina slimību risku.
• Augsts holesterīna un triglicerīdu līmenis: veicina aterosklerozes un koronāro artēriju slimību attīstību.
• Augsts cukura (glikozes) līmenis asinīs: paaugstināts glikozes līmenis bojā asinsvadus un veicina diabēta attīstību.
• Smēķēšana: sašaurina asinsvadus un bojā asinsvadu iekšējo slāni.
• Liekais svars un aptaukošanās: palielina sirds slodzi un veicina iekaisuma procesus.
• Mazkustīgs dzīvesveids: samazina sirds un asinsvadu sistēmas efektivitāti.
• Neveselīgs uzturs: pārtikas produkti ar augstu piesātināto tauku, sāls un cukura daudzumu veicina sirds slimības.
• Gestācijas diabēts: sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis gestācijas diabēts, ir lielāka iespēja, ka vēlāk attīstītīsies 2. tipa cukura diabēts.

Sirds veselības skaitļi, kuriem ir jāpievērš uzmanība:

• Asinsspiedienam pieaugušā vecumā ir jābūt ~120/80 mmHg. Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.
• Pulsam miera stāvoklī ir jābūt līdz 70 sitieniem minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.
• Holesterīna līmenis.

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir zināt un kontrolēt tieši „slikto“ jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni (ZBLH). Saskaņā ar jaunākajām 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām:

• Veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar mērenu/vidēju sirds un asinsvadu slimību risku “sliktajam” holesterīnam jeb ZBLH ir jābūt starp 1,8 – 2,6 mmol/l robežās
• Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
• Cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.

• Ķermeņa masas indeksam ir jābūt 18,5 – 24,9.

Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)²

Jums ir lieka ķermeņa masa, ja ĶMI = 25 – 29,9

Jums ir aptaukošanās, ja ĶMI ³ 30

• Cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l

Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis asinīs ir 6,1 – 6,9 mmol/l.

Profilakses nolūkos ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ietver sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšanu un veselīgu miegu, kā arī regulāras veselības pārbaudes.

*https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19971/download?attachment