Neapzināta zobu griešana: kāpēc tā notiek un kā to novērst?
Neapzinātu zobu griešanu vai saspiešanu gan miegā, gan nomodā sauc par bruksismu. Ar laiku tas var radīt problēmas, sākot ar zobu bojājumiem un smaganu atkāpšanos, beidzot ar žokļa sāpēm, miega traucējumiem un pat hroniskām galvassāpēm.
“Bruksisms ir zobu griešana, saspiešana vai berzēšana citam pret citu bez jebkāda funkcionāla mērķa. Tas izraisa nevajadzīgu spiedienu uz žokļa muskuļiem, audiem un temporomandibulāro locītavu (TML), kas savieno apakšžokli ar galvaskausu. Cilvēki, kurus skārusi šī problēma, nereti vispirms meklē risinājumu aptiekā, taujājot pēc iespējas, kā šo traucējumu apturēt,” stāsta “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone un piebilst, ka bruksisms ir divu veidu – nakts jeb miega un dienas jeb nomoda. Nakts bruksisms bieži vien notiek bez apziņas un saistīts ar miega fāžu traucējumiem. Dienas (nomoda) bruksisms biežāk saistīts ar stresu, saspringumu vai izteiktu koncentrēšanos. “Izpētot pieejamos datus, atklājas šāda aina: Latvijā bruksisms skar aptuveni katru piekto vai sesto pieaugušo; dienas bruksisms ir sastopams ap 20% iedzīvotāju, nakts bruksisms – ap 8%. Pasaules pētījumos secināts, ka bruksisma kopējā izplatība pieaugušo vidū ir ap 22%. Bērniem izplatība ir augstāka, taču ar vecumu tā mazinās un senioru vidū ir ap 3%.
Cēloņi un riska faktori
Bruksisma iemesli var būt fizioloģiski, psiholoģiski vai saistīti ar uzvedību.
Lūk, daži no tiem!
- Hronisks stress un emocionāla spriedze, kas izraisa muskuļu sasprindzinājumu.
- Zobu nepareizs sakodiens.
- Miega traucējumi, tostarp miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā.
- Smēķēšana, alkohola un kofeīna lietošana, kas ietekmē nervu sistēmu.
- Personības tips – cilvēki ar augstu stresa vai agresivitātes līmeni biežāk cieš no dienas bruksisma.
- Neiroloģiski un psihiski traucējumi, piemēram, demence vai epilepsija..
- Dažu psihotropo medikamentu lietošana.
- Ģenētiska predispozīcija (iedzimta nosliece).
Autors: Shutterstock.com
Kā atpazīt bruksismu?
Simptomi mēdz būt dažādi un ne vienmēr tie izpaužas vienlaikus. Biežākās pazīmes:
- žokļa sāpes vai stīvums, īpaši rītos;
- zobu nodilums, lūzumi vai plaisas;
- smaganu atkāpšanās;
- zobu jutīgums pret karstu, aukstu, saldu;
- regulāras galvassāpes, īpaši deniņu zonā;
- ausu sāpes (var izraisīt TML tuvums auss kanālam);
- miega traucējumi un nogurums no rīta.
Dažkārt vienīgā izpausme var būt noguruma sajūta vai galvassāpes, kā dēļ bruksisms mēdz palikt neatpazīts vai tiek sajaukts ar citām problēmām.
Autors: Shutterstock.com
Kā no tā atbrīvoties?
Lai gan bruksismu pilnībā izārstēt ne vienmēr ir iespējams, tā simptomus var efektīvi kontrolēt un samazināt komplikāciju risku.
“Pirmā izvēles metode ir zobu aizsargkapes, kas pasargā zobus no nodiluma un plaisām, mazina muskuļu slodzi, novērš žokļa locītavas pārslodzi, uzlabo miega kvalitāti un mazina sāpes. Kapes var izgatavot zobārstniecības klīnikā, pielāgojot tās individuāli mutes dobumam, vai arī tās var iegādāties aptiekā. Cilvēki mēdz izvēlēties aptiekā nopērkamās kapes kā pagaidu risinājumu, pirms nonāk pie zobārsta, taču nereti iegādās mūsdienīgākās kapes izrādās gluži ērtas, piemērotas un palīdz novērst nepatīkamo bruksisma problēmu,” stāsta farmaceite un skaidro, ka šīs kapes:
- uzsildot ūdenī, pielāgojas lietotāja zobiem;
- ir atkārtoti pielāgojamas;
- izgatavotas no izturīga materiāla;
- klasificētas kā medicīnas ierīce, tāpēc atbilst visām drošības prasībām.
“Papildus var palīdzēt stresa pārvaldība, daži dabas līdzekļi – baldriāns, pasiflora, melisa – var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu un mazināt spriedzi, lietderīga ir magnija vai B grupas vitamīnu kompleksu lietošana – tie var mazināt muskuļu sasprindzinājumu. Noderīgi būs arī relaksācijas vingrinājumi, regulārs miega režīms un izvairīšanās no stimulējošām vielām – kofeīna, nikotīna, alkohola.
Bruksisms ir nopietna, taču bieži vien nediagnosticēta vai novēloti diagnosticēta problēma. Savlaicīga atpazīšana un ārstēšana var palīdzēt izvairīties no ilgtermiņa sekām – zobu zaudēšanas, hroniskām sāpēm un pat emocionāla izsīkuma. Novērojot kādu no aprakstītajiem simptomiem (īpaši no rītiem), noteikti ir vērts konsultēties ar zobārstu vai miega speciālistu,” aicina farmaceite.
