Neapdrošinot darba ņēmējus, samazinās veselības aprūpes pieejamība
Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, pēdējos gados cilvēki veselības pārbaudes veic aizvien retāk, izplatoties tendencei "katrs pats sev ārsts". Tam apliecinājums ir kaut vai aizvadītais gads, kad abas centrālās Rīgas slimnīcas bija pārpildītas ar pacientiem, kuri bija vērsušies pēc palīdzības jau ar ļoti ielaistām un hroniskām slimībām, norāda medicīnas centra "Eimores" vadītājs Modris Taujinskis.
Kā liecina medicīnas centra veiktā pacientu analīze, kādreiz cilvēki ārstu apmeklēja slimības pašā sākuma stadijā un pat profilaktiskos nolūkos. Pašlaik situācija ir mainījusies. Veselības aprūpe cilvēku izpratnē kļuvusi par dārgu un nesasniedzamu. Tā rezultātā smago un ieilgušo slimību izmeklēšanai un ārstēšanai valsts medicīnas sistēmai nākas tērēt vēl vairāk naudas. Viens no galvenajiem cēloņiem šīs satraucošās tendences attīstībai ir darba devēju atteikšanās veikt savu padoto veselības apdrošināšanu.
Neskatoties uz smago finansiālo situāciju uzņēmējdarbības vidē, "Eimores" novērojumi liecina, ka privātajā sektorā darba devēji tomēr meklē dažādus risinājumus, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu vismaz minimālo veselības apdrošināšanas paketi, savukārt valsts sektorā aina ir daudz bēdīgāka. Jau vairāk kā gadu spēkā ir premjera rīkojums par veselības apdrošināšanas pakalpojumu pārtraukšanu valsts iestādēs. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldē ir nodarbināti 8-9% no Latvijas iedzīvotāju skaita, strādājošo īpatsvars, kas pēkšņi palika bez "drošības spilvena" veselībai, rīkoja sekas ir pietiekami būtiskas.
Laikā – kad valsts aparātam Starptautiskais Valūtas fonds pieprasa veikt virkni strukturālo reformu, uzņēmēji – ekonomikas "sildīšanas" plānu, nozares – Eiropas Savienības struktūrfondu ātrāku apgūšanu, – valsts iestāžu darbinieku atstāšana bez apdrošināšanas polisēm ne tikai rada lielu sociālo spriedzi strādājošo vidū, bet arī samazina darbspēju – darba efektivitāti. To pastiprina fakts, ka lielam skaitam valsts iestāžu darbinieku ir krietni samazināts atalgojums, bet darba slodze palielināta sakarā ar citu darbinieku atlaišanu.
"Amatpersonas varētu atgriezties pie jautājuma par obligāto veselības apdrošināšanu vai apsvērt atjaunot veselības apdrošināšanas ieviešanu valsts pārvaldē, kaut vai pamata līmenī – sedzot izmaksas par izmeklējumiem un pirmo rehabilitācijas kursu pēc slimošanas. Pretējā gadījumā sanāk, ka valsts iestāžu darbinieks ir nonācis tādā kā ķīlnieka statusā, jo pats kā privātpersona apdrošināties nevar, bet darba devējs apdrošināšanu ir aizliedzis ar likumu. Galu galā pie šāda politiskā uzstādījuma mēs visi paliekam zaudētājos – ielaisto slimību ārstēšana summāri izmaksā dārgāk nekā savlaicīga to novēršana, kā arī strauji samazinās valsts aparātā strādājošo darbspēja", stāsta medicīnas centra "Eimores" vadītājs Modris Taujinskis.
Modris Taujinskis,
Medicīnas centra "Eimores" vadītājs
