Pavisam neliela ziņa laikrakstā Latvija Amerikā lika saviļņoties daudzām jo daudzām sirdīm gan Kanādā, gan arī Latvijā – ziņa par profesora Arņa Freiberga aiziešanu mūžībā. Viņš bija ārsts, pedagogs, ģimenes cilvēks, kas izaudzinājis trīs bērnus, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedrs.

Dr. Arnis Freibergs bija pasaulē atzīts un respektēts plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas celmlauzis. 1987. gadā Toronto Rietumu slimnīcā viņš veica unikālu rekonstruktīvo operāciju pacientam no Afganistānas, kam bumbas šķembas bija sašķaidījušas labo roku. Brīnumdakteris – tā viņu nodēvēja pateicīgais afgānis, ko līdz Toronto slimnīcai bija nogādājusi starptautiskā palīdzības misija, kas darbojās PSRS iebrukuma Afganistānā laikā (1979-1989). Tā bija tikai viena no daudzajām dzīvi izmainošajām operācijām, ko veica latviešu ārsts. Par Brīnumdakteri Arni Freibergu savā sirdī ir nosaukuši daudzi jo daudzi viņa pacienti, tāpat kā daudzi jo daudzi viņa skolnieki.  Viņš bija viens no tiem latviešiem, kas, vēl pirms Latvija atguva brīvību, 1989. gada vasarā, ieradās kopā ar citiem trimdas ārstiem uz Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tā sākās viņa palīdzības misija tēvzemes ārstiem un arī pacientiem. Gandrīz ar pulksteņa precizitāti ik pēc gada viņš vasarā brauca uz Latviju, lai nedēļu te veiktu plastiskās ķirurģijas paraugoperācijas, atvestu vajadzīgos materiālus un apmeklētu slimnīcas (gan Rīgā, gan arī Liepājā u.c.), līdz Latvijas kolēģi bija “tikuši uz kājām”.  Arnis Freibergs pieņēma Latvijas jaunos ārstus arī savā namā Kanādā un ļāva iepazīt darbu viņa klīnikā.

Arnis Freibergs ir dzimis Rīgā 1931. gada 11. septembrī un 12 gadu vecumā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Kā pats ir teicis kādā intervijā, Kanādā viņš ieradies bez angļu valodas zināšanām un 21 gadu vecs pieteicies vidusskolā, pēc tam gājis studēt medicīnu – ar angļu valodas vārdnīcu blakus. Labojis radio aparātus, vasarās vadījis latviešu bērnu un jauniešu nometnes Saulainē - bijusi noruna, ka viņam par to tiks samaksāta universitāte. 1961. gadā Arnis Freibergs ieguva ārsta grādu Toronto Universitātē un turpināja studijas vispārējā ķirurģijā un plastiskajā ķirurģijā. Gadu viņš pavadīja Dr. W.K. Lindsay’s pētniecības laboratorijā un 1967. gadā ieguva sertifikātu plastiskajā ķirurģijā un uzsāka praksi Michael Garron slimnīcā (agrāk Toronto Austrumu vispārējā slimnīcā) un arī privātpraksē, kā arī konsultēja Riverdale slimnīcā un bija asist. prof. Toronto Universitātē. Viņa interešu lokā bija gan kosmētiskā, gan rekonstruktīvā ķirurģija. 1979. gadā Dr. Arnis Freibergs sāka darbu Sv. Jāzepa slimnīcā (St. Joseph’s Hospital) kā plastiskās ķirurģijas nodaļas vadītājs, vienlaikus padziļinātu uzmanību pievēršot tieši rokas ķirurģijai – rokas deformāciju, dažādu darbā un sadzīvē gūtu ievainojumu operēšanai un rekonstruktīvajai ķirurģijai.  Likumsakarīgi, ka viņa nākamā darba vieta bija Rokas ķirurģijas nodaļa Toronto Rietumu slimnīcā. Arnis Freibergs kļuva par Kanādas Karaliskās ķirurgu kolēģijas biedru (FRCSC) un Amerikas Ķirurgu kolēģijas biedru (FACS) 1985. gadā. Viņa neatlaidība, atbildības sajūta un profesionālisms tika novērtēts arī no kolēģu puses – Arnis Freibergs tika ievēlēts par Kanādas rokas ķirurgu apvienības prezidentu (MANUS Canada), bet 1979. gadā – par Amerikas rokas ķirurgu apvienības prezidentu (American Association for Hand Surgery), viņš bija arī Kanādas plastiskās ķirurģijas žurnāla redaktors.

Toronto Universitāte viņu vienmēr pieminēs kā prasmīgu un mērķtiecīgu pasniedzēju - viņš izveidoja pirmo rezidentu estētiskās ķirurģijas klīniku. Viņam par godu Toronto Universitātē tika iedibināta Arņa Freiberga balva, ko rezidenti izlaiduma vakarā pasniedza labākajam fakultātes pasniedzējam.

“Skolotāju skolotājs” – šādu goda titulu Arnis Freibergs ir pelnījis, uzstādīdams augstu latiņu plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas izglītībai un pats būdams dāsns savu akadēmisko zināšanu devējs daudzām jauno ķirurgu paaudzēm. Arī Latvijas plastiskie ķirurgi profesoru Arni Freibergu sauc par savu skolotāju.

Pieminot profesoru Arni Freibergu

Pieminot profesoru Arni Freibergu, pirmais, ko es atceros – viņa labestīgais smaids.

Tāds viņš bija vienmēr – atsaucīgs, izpalīdzīgs it visā. Kā pirmais no trimdā dzīvojošiem un strādājošiem latviešu izciliem ārstiem mūsu specialitātē ieradās Latvijā jau pirms neatkarības atgūšanas. Piedalījās Pirmajā vispasaules latviešu ārstu kongresā 1989. gada jūnijā. Bet viņš neieradās tikai ziņkāres vadīts, lai redzētu Latvijā, kas bija jāpamet Otrā pasaules kara seku dēļ. Viņš ieradās, lai palīdzētu mums Latvijā attīstīt un radīt tādu plastisko un rekonstruktīvo ķirurģijas nozari, kāda tā bija rietumu pasaulē, ieviešot akadēmiskus standartus, ārstēšanas metodes. Viņa vairākkārtējo vizīšu laikā tika lasītas lekcijas, semināros pārrunātas interesējošās ķirurģijas lietas. Pateicoties profesoram Arnim Freibergam, tika dibinātas jaunas saites starp Latvijas un ārvalstu ķirurģijas speciālistiem.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, daudzas lietas bija jāsāk no jauna. Tas attiecās arī uz profesionālo jautājumu sakārtošanu. 90-to gadu sākumā Latvijā tika izveidotas ārstu profesionālās asociācijas. Tolaik biju Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents. Atceros aktīvo palīdzību un padomus, ko mums sniedza profesors. Tos varēja no viņa iegūt gan viesošanās laikā Latvijā, gan attālināti, sarakstoties interneta vidē.

Viesojoties Latvijā, protams, bez medicīnas lietām, profesoram patika apceļot dzimto zemi. Par vienu no kuriozi-amizantām lietām vēlos pastāstīt. Bija nolemts nedaudz apceļot Ziemeļkurzemi – lai redzētu jūras piekrasti. Atgriežoties no Kolkas uz Rīgu, kā atpūtas brīdi izvēlējamies paciemoties pie mana sievastēva, arī ārsta, Normunda Skrodera. Abi ar profesoru viņi bija vienaudži un atcerējās bērnību, pirmskara Latviju. Vārds pa vārdam, stāsti par savu bērnību un – izrādās: satikušies divi “zēni”, kuri vasaras mēnešos atpūtās Bulduros blakus esošās sētās un, protams, kā jau puikas, arī kopīgi spēlējušies! Šīs kopīgās atmiņas abiem sagādāja patiesu prieku.

Paldies profesoram Arnim Freibergam par nesavtīgo palīdzību, atvērtību un laipnību!"

Cieņā, Dr. Haralds Adovičs

Mūžīga piemiņa un pateicība

"Arnis Freibergs bija Latvijas plastiskās ķirurģijas pamatlicējs, mentors un iedvesmotājs neskaitāmām ārstu paaudzēm, kā arī cilvēks, kura darbs un dzīve kļuva par tiltu starp Latviju un Kanādu. 1990. gadu sākumā profesors Freibergs uzsāka darbu pie plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas nozares izveides Latvijā. Viņa ieguldījums bija neatsverams – viņš ne tikai palīdzēja attīstīt šo medicīnas nozari, bet arī iedibināja akadēmiskus standartus un nodibināja ciešas saites starp Latvijas un ārvalstu medicīnas speciālistiem. Viņš bija mentors, kas nepaguris dalījās zināšanās, iedrošināja un veidoja jaunas ķirurgu paaudzes. Profesora Freiberga mūžs bija piepildīts ne tikai ar profesionāliem panākumiem, bet arī ar cilvēcisku siltumu. Viņš bija cilvēks ar neizsīkstošu enerģiju, atvērtu prātu un sirdi, vienmēr gatavs palīdzēt, iedvesmot un atbalstīt. Viņa prasmes, cilvēcība un dziļā cieņa pret pacientiem un kolēģiem ļāva viņam iemantoja ne tikai cieņu, bet arī sirsnīgu mīlestību no daudziem.

Arnis Freibergs atstāja aiz sevis neizdzēšamu nospiedumu gan Latvijas medicīnā, gan cilvēku dzīvēs, kuriem viņš palīdzēja atgūt ne tikai veselību, bet arī pašapziņu un dzīvesprieku. Viņa darbs turpinās viņa skolnieku un kolēģu veiksmēs un pacientu likteņos. Latvija ir zaudējusi vienu no saviem izcilākajiem dēliem, taču viņa devums paliks dzīvs kā mūžīga piemiņa un iedvesma nākamajām paaudzēm.

Mūžīga piemiņa un pateicība, profesor!"

Dr.med. Mārtiņš Kapickis, Latvijas plastisko ķirurgu asociācijas prezidents