Gada pirmie mēneši ir laiks, kad parasti tikko uzsāktās jaunās apņemšanās piedzīvo arī vislielākos izaicinājumus. Īpaši tas attiecas uz apņemšanos turpmāk ēst veselīgi, un visbiežāk tieši našķošanās ir lielākais klupšanas akmens.

Par to, kā ēst veselīgi, neatsakoties no našķiem, konsultē diētas ārste Lolita Neimane.

Našķi var būt arī veselīgi

Pirmais, ko ir svarīgi saprast, – arī veselīgas lietas var definēt kā našķus, piemēram, augļus. Augļos ir daudz dabiskā cukura, tāpēc tie ir saldi, un vienlaikus tie ir arī veselīgi, jo satur dabīgos antioksidantus, vitamīnus, minerālvielas un balastvielas.

Ārste uzsver: "Latvijā izstrādātajos veselīga uztura ieteikumos kā viens no galvenajiem faktiem minēts tas, ka vairākas reizes dienā jāēd dārzeņi, augļi un ogas, īpaši vietējie. Ieteicamais daudzums – vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā, no tiem puse – svaigā veidā. Viena porcija augļu ir, piemēram, viens vidēja lieluma ābols, bumbieris, banāns vai apelsīns; divi nelieli augļi – plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī dabīgā sulā konservēti), puse greipfrūta, šķēle melones, arbūza vai ananasa, glāze augļu sulas, aptuveni septiņas zemenes, sauja ķiršu, upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu."

Augļi un dārzeņi ir viena no ikdienas ēdienkartes svarīgākajām sastāvdaļām. Lietojot uzturā daudz dažādu dārzeņu un augļu, ir iespējams stiprināt imunitāti, kā arī veicināt gremošanas trakta darbību. Dārzeņi un augļi nodrošina vitamīnu, minerālvielu, balastvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu. Tie satur A provitamīnu, C vitamīnu (piemēram, ogas, īpaši upenes), kāliju (piemēram, žāvēti augļi, banāni), bet satur maz tauku un kaloriju. "Priekšroka būtu jādod vietējiem augļiem un ogām, kā arī veseliem vai sagrieztiem augļiem, nevis dzidrinātām sulām, jo tajās ir maz vai vispār nav balastvielu," iesaka speciāliste. Ņemot vērā to, ka augļos tomēr ir salīdzinoši daudz cukura, vēlamā augļu un dārzeņu attiecība būtu 1:3.

Alternatīvas ir vienmēr

Ja nu tomēr prāts nav ar mieru pieņemt, ka dzīve bez saldumiem nav iespējama, vienmēr var izvēlēties mazāko no ļaunumiem vai tādu produktu, kas papildus tam, lai vienkārši apmierinātu vēlmi pēc našķošanās, sniedz arī kādu pozitīvu devumu. Piemēram, melno šokolādi piena šokolādes vietā. Tā ir sen atzīta alternatīva, apmierinot vēlmi pēc saldumiem.

Kā iesaka speciāliste, reizi pa reizei var panašķoties arī ar gabaliņu tumšās halvas vai zefīru, bet ar nosacījumu, ka cilvēks ir arī fiziski aktīvs. "Turklāt ļoti svarīgi ir saprast, ka saldumi un našķi ir piemēroti svētku ēdienkartei, bet ikdienas uzturam vajadzētu būt vienkāršākam," atgādina diētas ārste.

Savukārt tiem, kam konditorejas izstrādājumi – dažādas kūciņas, kēksi un cepumi – ir iecienītākie našķi, ieteicams kritiski izvērtēt šos produktus. Lielākoties tajos ir ļoti daudz cukura, rafinēti kviešu milti un dažādas izcelsmes tauki, kas ar veselīgas ēšanas paradumiem nekādi nav savienojami, un šādos produktos praktiski nav balastvielu. Taču konditorejas izstrādājumu cienītājiem kā kārumus, kas ir veselīgāki, Lolita Neimane iesaka izvēlēties balastvielām bagātākus produktus, jo tie nodrošina lielāku sāta sajūtu, turklāt no tiem cukura līmenis asinīs paaugstinās lēnāk.

Noslēgumam – svarīgākais ir mērenība

Lai arī kāda būtu katra kārumnieka izvēlētā alternatīva un režīms attiecībā uz našķiem, ir svarīgi ievērot mērenību. "Mērenība un fiziskās aktivitātes (vismaz 30 minūtes katru dienu pieaugušam cilvēkam) ir zelta likums, kas jāievēro katram cilvēkam, bet īpaši tiem, kas vēlas atbrīvoties no liekā svara vai uzturēt labu formu," atgādina Lolita Neimane.