Nākamgad mātes un bērna veselības uzlabošanai būs nepieciešami papildu 6,9 miljoni eiro
Rīga, 12.okt., LETA. Nākamgad mātes un bērna veselības uzlabošanai būs nepieciešami papildu 6,9 miljoni eiro, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Veselības ministrijas (VM) izstrādātais mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna projekts 2018.-2020.gadam.
Lai realizētu plāna, kura mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, projektā minētos pasākumus un uzlabotu mātes un bērna veselību, vēl pēc gada nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums 10,2 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā - vēl tikpat.
Kā skaidro VM, ņemot vērā esošo situāciju mātes un bērna veselības jomā, plāns ietver četrus rīcības virzienus - veselības veicināšana un profilakse, grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe, ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērnu veselības aprūpē, kā arī hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana.
Veselības veicināšanas un profilakses jomā iecerēta sabiedrības un ārstniecības personu informēšana un izglītošanas pasākumi par mātes un bērna veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī par bērnu drošību un vakcināciju. Tāpat šajā virzienā plānots uzlabot valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem.
Vienlaikus grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanai iecerēts izvērtēt nepieciešamību papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus, uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, kā arī nodrošināt audzēju primārās diagnostikas sistēmas jeb "zaļā koridora" principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā. Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo skrīninga aptveri un paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai.
Plāns paredz arī uzlabot riska pacientu aprūpi un pilnveidot Mātes mirstības konfidenciālās analīzes darbību, kā arī ieviest perinatālās mirstības konfidenciālo analīzi. Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo veselības aprūpes pēctecību posmā "dzemdību nodaļa-ģimenes ārsts", kā arī uzlabot multisektoriālu sadarbību ar sociāliem dienestiem un pašvaldībām riska, neaprūpēto grūtnieču un jaundzimušo identificēšanai.
VM informēja, ka ambulatoro pakalpojumu pieejamības bērnu veselības aprūpē uzlabošanas nolūkā paredzēts nodrošināt papildu izmeklējumus bērniem veselības problēmu agrīnai identificēšanai, piemēram, agrīnai sirds un asinsvadu slimību diagnostikai un citām problēmām, kā arī izvērtēt pediatra pieejamību Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī otrā un trešā līmeņa slimnīcu uzņemšanas nodaļās un primārajā aprūpē.
Savukārt hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai VM paredzējusi izstrādāt kritērijus bērnu sadalījumam veselības grupās un datu sniegšanas kārtību un izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām. Tāpat plānots uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgas novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai - augsta riska jaundzimušo grupā un bērniem, kuriem ir konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku.
Plāna projekts izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām, tostarp Slimību profilakses un kontroles centru un Nacionālo veselības dienestu, nevalstiskajām organizācijām, tostarp Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Neonatalogu biedrību, Latvijas Pediatru asociāciju, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, kā arī nozares profesionāļiem.
