Nagu sēnīte – izplatīta infekcija. Kā to ārstēt?
Nagu sēnīte jeb onihomikoze ir izplatīta nagu infekcija, ko izraisa dažādi sēnītes veidi, piemēram, dermatofīti, rauga sēnītes un pelējums. Šī infekcija var ietekmēt gan roku, gan kāju nagus, bet visbiežāk tā skar kāju nagus.
Neārstēta nagu sēnīte draud ar hroniskas infekcijas vai ekzēmas attīstību. Tā var arī var sekmēt imūndeficītu un radīt labvēlīgu vidi alerģisku slimību attīstībai. Kāju nagu sēnīte pati no sevis nepāries, tāpēc noderēs pamata informācija par ārstēšanas veidiem, lai novērstu diskomfortu un tās tālāku izplatību.
Kā konstatēt nagu sēnīti?
Sēnītes skarti nagi parasti ir deformēti un izkropļoti, balti vai dzeltenīgi. Diagnoze tiek noteikta pēc izskata, mitrā materiāla, kultūras, polimerāzes ķēdes reakcijas vai to kombinācijas. To ārstē ar lokāliem vai iekšķīgi lietojamiem pretsēnīšu līdzekļiem.
Nagu sēnīte ir ļoti izplatīta – tā skar aptuveni 10% iedzīvotāju. Starp riska faktoriem jāmin iepriekšēja nagu distrofija, piemēram, pacientiem ar psoriāzi, saskarsme ar sēnītes slimniekiem, perifēro asinsvadu slimības vai cukura diabēts, kā arī pazemināta imunitāte. Biežāk ar to saskaras vecāka gadagājuma cilvēki un vīrieši.
Kāju pirkstu nagiem infekciju konstatē desmit reizes biežāk nekā roku pirkstu nagiem. Aptuveni 60–80% gadījumu izraisa dermatofīti (piemēram, Trichophyton rubrum). Daudzus no pārējiem gadījumiem izraisa pelējuma sēnītes (piemēram, Aspergillus, Scopulariopsis, Fusarium).
Kā iespējams inficēties ar nagu sēnīti?
Inficēšanās ar nagu sēnīti visbiežāk notiek, kontaktējoties ar inficētiem priekšmetiem vai personām, apmeklējot publiskas vietas, bet riska faktori ir arī dažas pamatslimības un traumas.
Tiešs kontakts
- Infekcijas pārnešana. Tiešs kontakts ar inficētām virsmām, piemēram, dvieļiem, paklājiem vai apaviem, var izraisīt nagu sēnīšu pārnešanu.
- Kontakts ar inficētām personām. Ciešs kontakts ar cilvēku, kam ir sēnīšu infekcija, var izraisīt tās pārnešanu.
- Publiskas vietas. Publiskās vietās ar mitru un siltu vidi, piemēram, baseinos, pirtīs un dušās, ir augsts infekcijas risks. Arī sporta zālēs, kur cilvēki bieži staigā basām kājām, var būt augsts sēnītes pārnešanas risks.
- Apavi un zeķes. Apavi, kas neļauj kājām elpot un veicina svīšanu, rada labvēlīgu vidi kāju nagu sēnītes augšanai. Ilgstoša mitru zeķu valkāšana var veicināt sēnītes augšanu.
Traumas un veselības stāvokļi
Pēdu vai nagu traumas vai bojājumi var padarīt tos jutīgākus pret infekciju. Cilvēki ar vāju imūnsistēmu, cukura diabētu vai asinsrites problēmām ir vairāk pakļauti infekcijām.
Nagu sēnītes ārstēšana
Nagu sēnītes ārstēšanai pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu līdzekļi. Speciālisti atzīst, ka daudzos gadījumos labākās zāles pret nagu sēnīti ir lokālas iedarbības līdzekļi.
Bezrecepšu līdzekļi
Tiešsaistes aptiekā Gudra Aptieka pieejami pretsēnīšu krēmi, lakas un aerosoli, kas var palīdzēt ārstēt vieglas infekcijas. Daži produkti satur tējas koka eļļu vai citas dabīgas pretsēnīšu sastāvdaļas. Ārsti var izrakstīt perorālos medikamentus, piemēram, terbinafīnu vai itrakonazolu, kas ir efektīvāki smagākos gadījumos.
Vietējie pretsēnīšu līdzekļi ir krēmi un šķīdumi, ko uzklāj tieši uz naga. Dažās klīnikās piedāvā lāzerterapiju, kas var palīdzēt iznīcināt sēnīti. Smagos gadījumos ārsts var noņemt inficēto nagu daļēji vai pilnībā.
Mājas līdzekļi ir, piemēram, etiķa un ūdens vanna, jo etiķa šķīdums var palīdzēt samazināt sēnītes augšanu. Savukārt tējas koka eļļa ir dabiska pretsēnīšu viela, kas var palīdzēt ārstēt infekciju.
Higiēnas pasākumi un profilakse
Lai izvairītos no sēnīšu infekcijas, svarīgi regulāri mazgāt un rūpīgi nosusināt kājas.
Valkājiet tīrus un sausus apavus un zeķes, mainiet zeķes vairākas reizes dienā, ja nepieciešams. Dezinficējiet apavus, dušas un vannas paklājus, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.
Svarīgākie profilakses pasākumi ir izvairīšanās no staigāšanas basām kājām publiskās vietās; ieteicama sandaļu vai iešļūceņu valkāšana dušās, pirtīs un baseinā; regulāra nagu apkope.
Izvairieties dalīties ar personīgās higiēnas priekšmetiem. Nelietojiet kopīgus dvieļus, nagu šķērītes vai citus personīgās higiēnas priekšmetus ar citiem cilvēkiem!
Lai iegūtu precīzu diagnozi un piemērotu ārstēšanas plānu, ieteicams konsultēties ar medicīnas speciālistu, piemēram, dermatologu.
