medicine.lv skaitļos

Lietotāji online451
Aktīvie uzņēmumi12806
Nozares raksti1614
Ekspertu atbildes21477
Mūžībā devies ārsts Ojārs Uldis Aleksis : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Mūžībā devies ārsts Ojārs Uldis Aleksis

(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)

Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.

Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga) Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.

Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas.  1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.

Banner 280x280

Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas.  Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm. 

Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas - tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.

Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.

Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.

1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.

Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.

Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) - no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada –  LOB Goda biedrs.

Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā –  Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.

Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk...

Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,

Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biroja vadītāja

Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī pulksten 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Ārstu privātprakses, speciālisti":

Uzņēmumi nozarē "Ārstu privātprakses, speciālisti"

Sintijas Vasiļevskas - ārsta palīga (feldšera) prakse

Sintijas Vasiļevskas - ārsta palīga (feldšera) prakse

Medicīnā darbojos kopš 2012. gada - pieredzes un zināšanu bagāža gūta, nopietni strādājot gan neatliekamajā, gan intensīvajā un ambulatorajā medicīnā. Kļūt par mediķi esmu vēlējusies, kopš sevi atceros, un ne mirkli neesmu to nožēlojusi. Mans moto: pieņemot pasaules mainību, būt savā spēkā, vietā un laikā. Caur sirds mīlestību prast otra sāpi saskatīt un nesavtīgi palīdzēt. Vairāku gadu garumā esmu sapņojusi par savu praksi - nu ir pienācis laiks sapņus pārvērst īstenībā un attīstīt. Ārsta palīga profesija dod iespēju ārstniecības personai būt patstāvīgai savos lēmumos un attiecīgajās darbībās - noteikt diagnozi, ārstēšanu, lietot un izrakstīt medikamentus, nodrošināt medicīniskās manipulācijas, veikt profilaktiskos un izglītojošos pasākumus pacientiem.

Nedēļas tēma

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Kompresijas izstrādājumi ir viens no galvenajiem līdzekļiem vēnu varikozes slimību profilaksei un ārstēšanai. Uzzināsim vairāk par Lauma Medical kompresijas izstrādājumiem! 

Aktuālie piedāvājumi

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ja, ilgstoši sēžot, jums nogurst un sāp mugura, pievērsiet uzmanību, kādu krēslu ikdienā izmantojat. Situāciju var uzlabot, parasta krēsla vietā izvēloties ergonomisku krēslu. Uzzināsim vairāk par Bambach ® Saddle Seat ergonomiskajiem krēsliem! 

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Pavisam drīz mūs sagaida vasara, kad dzīve šķiet vienkāršāka, patīkamāka, interesantāka un garšīgāka. Šajā rakstā aplūkosim svarīgus gremošanas trakta slimību profilakses aspektus un sniegsim praktiskus padomus, kas palīdzēs rūpēties par savu organismu. 

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Kaleja Silks" zīda matu ruļļi veselīgām salona kvalitātes lokām

Testa rezultāti:

Martā Medicine.lv sadarbībā ar "Kaleja Silks" piedāvāja testēt zīda matu rulli veselīgai matu ieveidošanai.

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvā testēt dabīgo matu toniku ar rozmarīnu, keratīnu un zīda proteīniem.

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvā testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai. 

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvā testēt uztura bagātinātāju “Ginerra”.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vismaz reizi dzīvē ir jāpārbauda sava sirds! No aprīļa šo izmeklējumu veic arī Dinsbergas klīnikā ar jaunāko un modernāko aparatūru Latvijā. Izstāsti Latvijai dodas vizītē pie kardioloģes ar 20 gadu pieredzi - dr. Santas Vilteres.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova:  Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Patrīcija Ivanova ir asinsvadu ķirurgs, flebologs, Dr.med., docente LU Ķirurģijas katedrā, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Latvijas Invazīvās radioloģijas asociācijas biedre, Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Eiropas Kardiovaskulārās un invazīvās radioloģijas biedrības biedre, nokārtojusi eksāmenu asinsvadu ķirurģijā...

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Sintijas Vasiļevskas - ārsta palīga (feldšera) prakse

Sintijas Vasiļevskas - ārsta palīga (feldšera) prakse

Darba laiks

  • P.1000-1900
  • O.-
  • T.1200-2000
  • C.-
  • P.1200-2000
  • S.1000-1400
  • Sv.-
  • Svētdienās pēc iepriekšējā pieraksta!

Apraksts

Medicīnā darbojos kopš 2012. gada - pieredzes un zināšanu bagāža gūta, nopietni strādājot gan neatliekamajā, gan intensīvajā un ambulatorajā medicīnā.
Kļūt par mediķi esmu vēlējusies, kopš sevi atceros, un ne mirkli neesmu to nožēlojusi.
Mans moto: pieņemot pasaules mainību, būt savā spēkā, vietā un laikā. Caur sirds mīlestību prast otra sāpi saskatīt un nesavtīgi palīdzēt.
Vairāku gadu garumā esmu sapņojusi par savu praksi - nu ir pienācis laiks sapņus pārvērst īstenībā un attīstīt.
Ārsta palīga profesija dod iespēju ārstniecības personai būt patstāvīgai savos lēmumos un attiecīgajās darbībās - noteikt diagnozi, ārstēšanu, lietot un izrakstīt medikamentus, nodrošināt medicīniskās manipulācijas, veikt profilaktiskos un izglītojošos pasākumus pacientiem.

 
Vairāk

Atslēgvārdi

ambulatorie medicīniskie pakalpojumi Jelgavā, Ārstu privātprakses, speciālisti.

veselības aprūpe, ārsta palīgs, ambulatorā medicīna, privātprakse, manipulācijas Jelgavā, mājas vizītes, konsultācijas Jelgavā, elektrokardiogrāfija, vakcinācija, maksas medicīnas pakalpojumi, konsultācijas, veselības konsultācijas, urīnpūšļa katetrs, vizītes pieejamā laikā, sēra korķis, ērču izņemšana, brūču apstrāde, veselības pārbaudes, streptokoks, streptokoka tests, teipi, teipošana


Vairāk

Foto 17

Manipulācijas
Manipulācijas
Konsultācijas, manipulācijas
Vakcinācijas, konsultācijas
Manipulācijas
Manipulācijas
Manipulācijas
Sadarbības partneri
Ārsta palīga prakse
Feldšeris Jelgavā
Medicīniskās konsultācijas Jelgavā
Ambulatorā palīdzība Jelgavā
Ārsta palīga prakse Jelgavā
Ārsta palīgs Jelgavā
Sintija Vasiļevska
Instagram

Mājas lapa internetā